- Jūs zināt, ka Latvija pieprasījusi konverģences ziņojumu un tiek gaidīta zaļā gaisma. Tomēr izskanējušas ziņas par zināmiem iebildumiem no Francijas puses. Jo eirozonā Latvija nostātos Merkeles, nevis Olanda politiskas pusē. Un esot arī bažas par to, vai Latvija spēs turpināt uzsākto kursu ekonomiskās izaugsmes ziņā. Vai Jūs domājat, ka Latvijas ceļš uz eiro būs gluds?
- Es noteikti ceru, ka jā. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai Latvija iekļautos eirozonā drīzāk, nevis vēlāk. Latvijā īstenotās strukturālās reformas uz mums atstājušas lielu iespaidu. Mēs to bieži pieminam kā paraugvalsti, kur redzama taupības un izaugsmes kombinācija. Latvijas iedzīvotāji, politiķi un valsts kopumā īstenojusi tiešām smagus taupības pasākumus. Mēs sakām problemātiskajām valstīm - lūk, skatieties, Latvija to varēja, kādēļ jūs nespējat? Tas būtu visu Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Eiropas interesēs, lai tāda valsts kā Latvija ir eirozonā. Tādēļ ceru jūs tajā redzēt pēc iespējas ātrāk.
- Bet, vai esot eirozonas aprindās, nesaskatāt šaubas no kādu valstu puses par Latvijas iestāšanos?
- Gan racionālā, gan intelektuālā ziņā ir ļoti grūti argumentēt, ka valstij, kas atbilst kritērijiem un īstenojusi tiešām smagus taupības pasākumus, ir jāpaliek ārpus eirozonas. Tieši otrādi. Tā ir jāuzņem. Psiholoģiski tā ir viena no labākajām lietām, kas ar eiro notikusi pēdējos četros gados. Var novērot, ka valstis, kas negribēja pievienoties, tagad maina kursu, un atkal vēlas iestāties eirozonā. Un tas ir labi.
- Bet vai visas eirozonas valstis pilnībā atbalsta Latviju?
- Es tiešām ceru, ka tā ir. Parasti mēs rīkojamies tā, kā iesaka Eiropas institūcijas. Ja Eiropas Komisija dos zaļo gaismu, tad zaļā gaisma būs arī no mūsu puses.
- Jūs arī droši vien zināt, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir bijis ļoti zems atbalsts attiecībā uz pievienošanos eirzonai. Pret bija aptuveni 60%. Ko jūs par to domājat?
- Protams, tas ir Latvijas iekšējais lēmums, un no ārpuses nevienam nevajadzētu dot padomus. Bet, ja Latvijas pieteikumu apstiprinās, mēs to vērtēsim atzinīgi. Ir tikai viena lieta, ko es, nākdams no mazas valsts, vēlos teikt. Es izpētīju valūtas svārstības Somijā, sākot no 1862. gada līdz mūsdienām. Un mēs secinājām, ka eiro ir bijusi ar krietnu pārsvaru visstabilākā valūta Somijas vēsturē. Dažkārt ūdeņi ir nemierīgi, bet mums nav nekādu lielu satricinājumu, kas saistīti ar devalvāciju un revalvāciju vai piesaisti un atsaisti no Vācijas markas. Mēs esam ļoti apmierināti ar to, kā lietas notiek eirozonā.
ES spēj sarīkot drāmu
- Kas notiek eirozonā? Bija brīdinājumi, ka vēl gaidāmi grūti mēneši, bet bija arī cerība, ka šis būs pārmaiņu gads uz labāko pusi. Bet Kipras gadījums visu satricināja, sarunas par glābšanas programmu ievilkās ilgi, visi vainu novēla viens uz otru. Kas notiek?
- Nekad nenovērtējiet par zemu Eiropas Savienības spējas sarīkot drāmu. Bet mans skatījums uz to ir vienkāršs. Teiksim, ja krīze ir līdzvērtīga 100 soļiem, tad mēs esam spēruši aptuveni 60-70 soļus. Esam izveidojuši daudz labu institucionālu mehānismu. Viņi tos dēvē par divpakām un sešpakām, fiskālajiem kompaktiem un banku savienībām, un stabilitātes mehānismiem, un tā tālāk. Jā, esam izveidojuši institūcijas, bet neviens nekad nav teicis, ka ar to mēs pilnībā būtu izkļuvuši no nemierīgiem ūdeņiem. Mums joprojām ir problēmas Grieķijā, acīmredzamas problēmas Kiprā. Bet domāju, ka esam kļuvuši diezgan prasmīgi risināt šāda veida akūtas krīzes. Esmu pārliecināts mēs atrisināsim arī Kipras jautājumu, un tad laiva turpinās ceļu rāmākos ūdeņos.
- Vai saskatāt citas valstis, kur varētu sākties nepatikšanas? Vēl nesen par tādu uzskatīja Itāliju, bet ārkārtas parlamenta vēlēšanu rezultāti un Kipra atkal radījušas bažas.
- Eiropas valstu vēlēšanas vienmēr radīs nelielus politiskos satricinājumus. It īpaši tādēļ, ka pastāv dažādas kustības, kas savā ziņā iestājas pret pastāvošo iekārtu, pret globalizāciju, pret eiro. Mēs esam 27 Eiropas Savienības valstis, kurās ik pēc aptuveni četriem gadiem notiek vēlēšanas, un tas ir diezgan traks riņķa dancis. Interesanti, ka mūsdienās mēs esam tik savstarpēji atkarīgi, ka sekojam viens otra vēlēšanām. Kurš gan agrāk būtu sekojis līdzi Kipras prezidenta, Grieķijas parlamenta vai Vācijas pavalstu vēlēšanām? Bet mēs to darām, jo tas mūs tā vai citādi ietekmē. Es nevēlos prognozēt jaunas problemātiskās valstis. Problēmas būs gan labajā, gan kreisajā pusē, gan ziemeļos un dienvidos, gan austrumos un rietumos. Bet esmu drošs, ka tiksim galā.
- Ir viegli zaudēt uzticamību, ir grūti to atjaunot. Vai eirozona tikko zaudēja uzticamību un pēc Kipras tai viss jāsāk no sākuma?
- Nedomāju, ka Kipras gadījumā. Bet, skatoties makroekonomiski plašāk, eirozonas struktūrai pamatoti tikuši mesti atsevišķi izaicinājumi. Uzskatu, ka izveidojot eiro 90. gadu sākumā mums bija sistēmiska problēma. Tad mums bija monetāra savienība ar ekskluzīvām pilnvarām monetārajās lietās. Bet mums nebija fiskāla vai ekonomikas savienība. Tagad mēs cenšamies to labot. Galu galā mēs nonākam pie tā, ka ir jāpilda kopīgi pieņemtie lēmumi un noteikumi. Ir ļoti svarīgi, ka mēs atjaunojam uzticēšanos. Es Jums pilnīgi piekrītu - tas prasīs laiku. Bet tādēļ es domāju, ka vienas no labākajām ziņām eiro valūtai pēdējos gados ir Latvijas pieteikšanās drīzai dalībai eirozonā.
Dubultspiediens uz dalībvalstīm
- Jūs runājāt par noteikumu pildīšanu, kurus pirms desmit gadiem faktiski pārkāpa tā pati Vācija un Francija. Vācijai ar to ievērošanu tagad veicas labāk, bet Francijai joprojām ir pārmērīgs budžeta deficīts. Nemaz nerunājot par Spāniju. Un neizskatās, ka lielas valstis kā Francija vai Spānija par to izjutīs sekas no Eiropas Komisijas puses.
- Izjutīs. Kurš gan pirms pieciem gadiem būtu iedomājies, ka Eiropas Komisijai būs tiesības rūpīgi pārbaudīt nacionālo valstu budžetus. Tas ir nozīmīgs pavērsiens. Mums nepatīk, ka Komisija Somijai liek palielināt pensionēšanās vecumu. Mums dažkārt gribas teikt: „Paklau, tā nav jūsu darīšana!” Bet godīgi sakot, tas ir labi, ka Komisija tā dara, un tas ir labi, ka tas tiek darīts visā Eiropā. Tas ir dubultspiediens uz dalībvalstīm. Viens no tiem ir ekonomiskais un finanšu tirgu spiediens. Tas ir katras Eiropas Savienības valsts interesēs sabalansēt savu budžetu, būt valstij, kas novērtēta ar augstāko kredītreitingu. Un ir vajadzīgs arī politiskais spiediens, kas tiek izdarīts no citām dalībvalstīm un Eiropas institūcijām. Es ceru, ka mēs virzāmies uz sistēmu, kas balstīta uz noteikumiem. Ja valsts neievēro likumus, tad nedomāju, ka tā sevi var saukt par demokrātiju.
- Runājot par demokrātiju un ekonomisko krīzi, nepatiku Eiropas dienvidos, īpaši pret Berlīni, un eiroskepticisma pieaugumu pēdējos gados. Bijušais Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkurs nesen brīdināja par „snaudošiem kara dēmoniem”, un šī brīža situāciju Eiropa salīdzināja ar to, kāda tā bija pirms 1. pasaules kara. Un tas bija pirms Kipras notikumiem. Vai viņa bažas ir pamatotas?
- Domāju, ka viņš ir pamatoti satraucies par dažāda veida kustību nostiprināšanos, kuras raksturo vēršanās pret pastāvošo iekārtu. Mums Somijā ir „īstenie somi”, kas pēc būtības ir pret Eiropas Savienību. Līdzīgas kustības ir Zviedrijā, Lielbritānijā, Nīderlandē ap Gērtu Vildersu. Francijā ir galēji labējas un galēji kreisas partijas, tāpat, kā Grieķijā. Itālijā ir Bepe Grillo. Ir daudz dažāda veida kustību. Protams, tām ir dažāds raksturs, un visas nevar likt vienā maisā. Tomēr noteikti ir cilvēki, kas grib izmantot brīdi un vēlas radīt haosu. Es to pilnībā saprotu, tā ir daļa no demokrātijas. Vai tas mani uztrauc? Jā. Vai es to vēlos mainīt? Jā - atklāti runājot par to, kas ir Eiropa, kas ir demokrātija, ko nozīmē ievērot likuma varu. Runājot par to, kādēļ es uzskatu, ka liberālā demokrātija kombinācijā ar tirgus ekonomiku joprojām ir divas labākās pārvaldes formas.
- Somija. Jūs runājāt par augstāko, AAA kredītreitingu. Somija ir viena no retajām eirozonas valstīm, kas to saglabājusi. Bet arī jūsu ekonomiska pērn pat nedaudz samazinājās, šogad sagaidāt nelielu izaugsmi. Jūs sperat soļus, lai to mainītu. Somija tiek uzskatīta par fiskāli piesardzīgu valsti. Kas notiek, vai jūs varētu zaudēt zelta reitingu?
- Mums katru dienu jāstrādā, lai sasniegtu un saglabātu visaugstākā kredītreitinga statusu. Šī valdība, kurā ietilpst sešas partijas, pastāvējusi divus gadus. Šobrīd mēs iezīmējam darāmo nākamajiem gadiem. Esam īstenojuši diezgan smagus taupības pasākumus. Piemēram, nolēmām palielināt nodokļus un samazināt tēriņus par 600 miljoniem eiro. Tas ir daudz tādai mazai valstij kā Somija, un atbilst aptuveni 3% no mūsu iekšzemes kopprodukta. Mēs arī samazinājām uzņēmumu ienākuma nodokli no 24,5% līdz 20%. Esam veikuši pasākumus ekonomikas stimulēšanai, un ceram, ka tā atkal iekustēsies. Es nesaku, ka esam drošībā, bet vismaz esam mainījuši valsts parāda tendences. Pēdējos gados tas ir pieaudzis, un nākamgad sasniegs gandrīz 47% no IKP. Bet tad parāds nedaudz kritīsies, un ceram, ka tas turpinās samazināties. Jūs redzat, ka arī mums ir savi mājasdarbi, ko pildīt.
