Pēc 24. februāra, kad Krievijas karaspēks vēlreiz iebruka Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) nolēma, ka tai ir jāizbeidz atkarība no Krievijas energoresursiem. Bloka dalībvalstis ir vienojušās pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas un akmeņogļu importa.
Gāze no Krievijas
Somija ir to dažu Eiropas valstu vidū, kas jau iepriekšējos gados bija daudz paveikušas, lai samazinātu Krievijas piegādāto energoresursu apjomu. Tāpēc somi bez liela satraukuma uztvēra Krievijas neseno lēmumu atslēgt dabasgāzes un elektrības piegādi Somijai.
2020. gadā 65% no Somijā patērētās dabasgāzes nāca no Krievijas, taču gāze veido tikai aptuveni 6% no valstī izmantotajiem energoresursiem. Lielākie dabasgāzes patērētāji ir rūpniecības uzņēmumi.
Gāzes tirgus eksperts Heiki Lindforss no Somijas Enerģētikas nozares asociācijas sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka Somija bija pienācīgi sagatavojusies Krievijas dabasgāzes piegāžu atslēgšanai. „Krievijas gāzes piegāžu atslēgšanas dēļ netika pārtraukta ražošana. Arī patēriņš saglabājās normālā līmenī.
Mēs bijām ļoti labi sagatavojušies Krievijas gāzes atslēgšanai pirms vasaras. Pagaidām nav skaidrība par nākamo ziemu.
Mēs nezinām, cik daudz gāzes būs pieejams. Tāpēc viss būs atkarīgs no iecerētā peldošā sašķidrinātās gāzes termināļa. Mēs ļoti ceram, ka to varēs izmantot līdz ar ziemu,” stāsta Lindforss.
Runa ir par Somijas un Igaunijas kopīgi īrēto peldošu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas nodrošinātu abas valstis ar daļu no nepieciešamās gāzes. Somijas gāzes tīklu operators „Gasgrid” maijā parakstīja termināļa nomas līgumu ar ASV uzņēmumu „Excelerate Energy”. Tas paredz, ka desmit gados par termināļa īri būs jāsamaksā aptuveni 460 miljoni eiro.
Sašķidrinātā gāze un biogāze
Latvijas Radio vaicāja Somijas ekonomikas pētniecības institūta pētniekam Villem Kaitilam, cik rentabls būs peldošais sašķidrinātās gāzes terminālis. „Visticamāk, ka tas būs daudz dārgāks risinājums, nekā importēt dabasgāzi no Krievijas, bet tā ir cena, kas mums būs jāmaksā par enerģētisko neatkarību no Krievijas. Tas pats attiecas uz citu energoresursu importu no Krievijas. Mēs varam iegādāties enerģiju no citiem piegādātājiem, bet cena būs nedaudz augstāka,” norāda Kaitila.
Kaitila piebilda, ka Krievijas gāzes importu daļēji var aizstāt ar biogāzi un dabasgāzes piegādēm no Igaunijas pa cauruļvadu „Balticconnector”, kas ir savienots ar sašķidrinātās dabasgāzes termināli Klaipēdā.
Savukārt sašķidrinātās dabasgāzes pārdevēji būs jāmeklē netālu esošajā Norvēģijā un arī daudz tālākās zemēs. „Kas attiecas uz globālo sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, mums ir jāskatās, kuras valstis plāno palielināt savus ražošanas apjomus tuvākajos gados. Šajā ziņā Amerikas Savienotajām Valstīm būs visnozīmīgākā loma. Katara un Austrālija arī ir lielas sašķidrinātās gāzes ražotājas, bet mēs nezinām, vai tuvākajos gados būs pieejami gāzes pārpalikumi.
Mēs zinām, ka amerikāņi palielinās sašķidrinātās dabasgāzes ražošanas apjomus, bet neesam pārliecināti, vai līdzīgi plāni ir arī Katarai vai Austrālijai,” sacīja Lindforss.
Lindforss piebilda, ka tehniski ir iespējams jebkurā brīdī atsākt dabasgāzes piegādes no Krievijas. Taču pašlaik nekas neliecinot, ka vismaz tuvākajā laikā kāds vēlēsies tirgoties ar Krieviju.
Somija arī spēs aizstāt Krievijas elektrības importu, kas veidoja aptuveni 10% no kopējās patērētās elektroenerģijas. To paredzēts kompensēt ar piegādēm no Zviedrijas un Norvēģijas, kā arī palielinot elektrības ražošanas jaudas pašā Somijā.
Nafta
ES dalībvalstu vadītāji šonedēļ vienojās līdz gada beigām apturēt 90% no Krievijas jēlnaftas un naftas produktu importa. Somija iepriekš ik gadu no Krievijas importēja jēlnaftu un naftas produktus 3,5 miljardu eiro vērtībā.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Somija jau martā no Krievijas importēja par 70% mazāk jēlnaftas, aizstājot to ar jēlnaftu no Norvēģijas.
Jūlijā Somija pilnībā pārtrauks naftas importu no Krievijas. Tas, visticamāk, nozīmēs ievērojamu degvielas cenu kāpumu.
Atomenerģija
Liela nozīme Somijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā ir atomenerģijai. „2020. gadā atomenerģija nodrošināja 19% no valstī patērētās elektrības. Šogad rudenī darbu vajadzētu uzsākt Somijas piektajam atomreaktoram. Tas jau pašlaik strādā ar daļēju jaudu, bet rudenī tam vajadzētu strādāt ar pilnu jaudu,” norādīja Somijas ekonomikas pētniecības institūta pētnieks Ville Kaitila.
Somijā bija paredzēts uzbūvēt vēl vienu atomelektrostaciju sadarbībā ar Krievijas valsts uzņēmumu “Rosatom”, taču 7,5 miljardu eiro vērtajā projektā iesaistītais somu uzņēmums maija sākumā lauza līgumu. Somi savu lēmumu pamatoja ar projekta gauso virzību, “Rosatom” nespēju pildīt vienošanās nosacījumus un ar Krievijas izraisītā kara Ukrainā radītajiem riskiem.
Alternatīvie energoresursi
2021. gadā Somija no Krievijas importēja 34% no valstī patērētajiem energoresursiem, liecina nacionālā statistikas biroja dati. Somijas valdība aprīlī paziņoja, ka ieguldīs 850 miljonus eiro, lai nodrošinātu valstij nepieciešamo enerģiju un paātrinātu pilnīgu atteikšanos no Krievijas energoresursu importa.
Latvijas Radio jautāja Kaitilam, kādus alternatīvus energoresursus Somija nākotnē varētu izmantot, lai aizstātu gāzi, naftu un citus fosilos energoresursus. „Pirmkārt, kodolenerģiju. Turpina pieaugt vēja enerģijas izmantošana. Tāpat arvien nozīmīgāka būs saules enerģija, kas joprojām netiek plaši izmantota, bet kuras cena kļūst arvien konkurētspējīgāka. Un, visbeidzot, elektrības imports no citām ziemeļvalstīm un, iespējams, arī no Baltijas valstīm, izmantojot jaudīgākus elektrības starpsavienojumus,” uzskaitīja eksperts.
Arī vairākums Somijas iedzīvotāju atbalsta atteikšanos no Krievijas energoresursiem. Dabas aizstāvju organizācijas „Greenpeace” maijā veiktā aptaujā 76% respondentu atbildēja, ka viņi ir gatavi atteikties no Krievijas enerģijas importa, pat ja tas nozīmētu cenu kāpumu.
