Vides fakti

Vides fakti I

Vides fakti

Vides fakti

Somijā dīzeļdegvielu ražo no atkritumiem; testē arī plastmasas izmantošanu

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā, no vienas puses, arvien pieaug pieprasījums pēc enerģijas un degvielas, bet, no otras puses, cīnāmies pret klimata izmaiņām. Viens no galvenajiem nosacījumiem, lai saglabātu dabu un klimatu, ir C02 emisiju samazināšana. Bet kāda ir alternatīva? Viens no variantiem ir dīzeļdegviela, kas ražota no 100% atjaunojamiem dabas resursiem. LTV raidījums “Vides fakti” devās uz Somiju, lai pavērotu, kā tā tiek ražota.

Somijas industriālajā pilsētā Porvo, netālu no Helsinkiem, tiek ražota “Neste” degviela un citi naftas produkti. Atjaunojamo resursu degvielu tur sāka ražot 2007. gadā. Tā ir lielākā dīzeļdegvielas ražotne Skandināvijā.

Degviela no jau izmantotas eļļas

Bet kāda tad īsti ir dīzeļdegviela, kas ražota tikai no atjaunojamiem dabas resursiem? Un kādi atjaunojamie resursi tiek izmantoti? “Dīzelis pats par sevi ir ražots no dažāda veida izejvielām, kas ir iegūtas no visas pasaules. Mēs izmantojam daudz atkritumu un dažādas atliekas. To īpatsvars ir 80 % no mūsu izejvielām. Atlikusī daļa ir dažādas augu eļļas,” stāsta Tehnisko aprēķinu pārskatu vadītājs Somijā un Baltijas valstīs Ari Engmans.

Atjaunojamā dīzeļdegviela klasificējas kā hidrogenētā augu eļļa jeb HVO (hydrogenated vegetable oil). Tā tiek ražota hidrogenēšanas procesā, no izejmateriāla atdalot piemaisījumus, pēc tam notiek hidrogenēšana augstā temperatūrā. Rezultātā degvielas ķīmiskais sastāvs ir identisks fosilajai dīzeļdegvielai.

Starp vielām, no kurām jau tiek ražota degviela, ir dažāda veida eļļas un to pārpalikumi. Savukārt vēl tiek veikti pētījumi, lai ražotu degvielu no produktiem, kas ir plastmasa. “Šeit visas ir jau reiz lietotas eļļas un tauki. Tas ir mūsu galvenais izejvielu klāsts. Gandrīz 80% no mūsu izejvielām ir dažāda veida atkritumi, tauku atliekas un eļļas. Un mēs šajā ziņā esam pasaules lielākais ražotājs. Šeit kā piemēru jūs varat redzēt jau lietotu cepšanas eļļu. Šī, visticamāk, ir diezgan labi zināma izejviela, kas nākusi no restorāniem. Tā ir viena no mūsu izejvielām. Mēs lietojam arī dažāda veida dzīvnieku taukus, kas arī ir iegūti ēdienu gatavošanas procesā,” stāsta “Renewable & Diesel” izejvielu un tehnoloģiju vadītājs Pertu Koskinens.

Eļļas, kas tiek izmantotas degvielas ražošanā, ir dažādas – jau iepriekš pieminētā lietotā cepšanas eļļa, palmu eļļa, dzīvnieku izcelsmes tauki, sojas pupiņu eļļa, rapšu eļļa un vēl daudzas citas.

Dārgāka un mazāk pieejama

Ieguvumi no atjaunojamās degvielas lietošanas, protams, ir daudz, bet kādi ir mīnusi? Viens no tiem ir cena, jo, salīdzinot ar fosilo degvielu, atjaunojamā dīzeļdegviela ir par trešdaļu dārgāka. Turklāt, piemēram, Latvijā tā nav pieejama pilnīgi visās degvielas uzpildes stacijās.

“Protams, mīnuss ir tas, ka šī brīža apjoms nenosedz visu naftas industriju pasaulē. “Neste” ir lielākā kompānija, bet joprojām mēs esam maza kompānija, salīdzinot ar tradicionālajām naftas kompānijām. Mums vajag šāda veida produktu padarīt vēl pieejamāku, lai tādējādi varētu samazināt fosilo dīzeļdegvielas lietošanu. Un, protams, mums vēl vairāk vajag izejvielu, un tām ir jābūt atliekām, atkritumiem. Šie ir izaicinājumi, ar kuriem mums ir jātiek galā nākamajās desmitgadēs,” stāsta Ari Engmans.

Elektroauto vai degviela

Par klimata izmaiņām un CO2 emisiju samazināšanu mūsdienās runā arvien vairāk, un tiek uzsvērts, ka ir jārīkojas ātri, lai novērstu globālo sasilšanu. Tādēļ ļoti svarīgs ir jautājums par to, cik ilgā laikā varētu notikt pāreja no fosilās degvielas uz atjaunojamo resursu degvielu.

“Protams, tas ir atkarīgs no valsts. Piemēram, Eiropas Savienībā mums ir noteikti skaitļi, kurus mums ir nepieciešams izpildīt. Bet dažādās citās valstīs, piemēram, Somijā mums ir lielākas pilnvaras, tādēļ nākamajos desmit gados viena trešā daļa būs tikai atjaunojamā degviela. Tas patiešām ir atkarīgs no katras valsts individuāli un kā katrs cilvēks šo lietu uztver,” saka Ari Engmans.

“To ir grūti novērtēt. Tas ir ļoti atkarīgs no globālās attīstības. Bet es pieņemu, ka tas notiek lēnāk, nekā tas ir patiesībā. Ja pārmaiņas ir sākušās, tad tas var notikt ļoti ātri,” saka uzņēmuma viceprezidente, Mārketinga pakalpojumi Baltijas valstīs Katri Taskinena.

Viens no soļiem, kā samazināt CO2 izmešu daudzumu, ir vispār atteikties no ar degvielu darbināmām automašīnām un izvēlēties elektroauto. Kā uz to raugās atjaunojamās degvielas ražotāji?

“Tas ir vēl viens risinājums. Un mums vajag tos visus – gan elektroauto, gan atjaunojamo resursu dīzeli. Tie nekādā ziņā necīnās viens ar otru. Jo, ja mēs vēlamies panākt izmaiņas, mums ir nepieciešams jebkurš risinājums. Piemēram, elektroauto ir ļoti labs pilsētas transportam, bet lielceļu transportam, piemēram, kravas automašīnām nevar izmantot elektrību kā enerģiju. Tām vislabākais būtu atjaunojamais dīzelis,” saka Ari Engmans.

Mūsdienās atjaunojamā dīzeļdegviela arvien vairāk tiek ražota no atkritumiem un pārtikas pārstrādes pārpalikumiem.

Tomēr vislielākais izaicinājums un vienlaikus arī būtisks ieguvums klimata un dabas saglabāšanā būs degvielas ražošana no plastmasas izstrādājumiem.

Somija pie klimata jautājumiem strādā ļoti aktīvi.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti