Somijas enerģētikas regulatora vadītājs Anti Pananens pauda: "Patlaban apmēram viena trešdaļa, viena ceturtā daļa mums nepieciešamās gāzes nāk caur Baltiju. Pat pēc šī termināļa atvēršanas mēs, visticamāk, nenodrošināsim vairāk par pusi no savām vajadzībām."
Terminālis darbību uzsāks šogad oktobrī, un tas spēs nodrošināt apmēram desmito daļu no valstī patērētās gāzes.
Jau pēc pāris gadiem plānots tā jaudu palielināt trīs reizes, bet nākotnē tajā būs iespējams uzglabāt arī sašķidrināto biogāzi un citus energoresursus. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā līdzīgus projektus plāno īstenot arī citas Eiropas valstis, tai skaitā Vācija, kurā plānots uzbūvēt divus termināļus.
Liels solis atkarības mazināšanai no Krievijas ir arī Eiropas Savienības un ASV pagājušajā nedēļā panāktā vienošanās par vismaz 15 miljardiem kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes piegādi līdz gada beigām, bet nākotnē apjoms varētu pieaugt gandrīz trīs reizes.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
