Tieši kāds somu uzņēmējs 2005.gadā izdomāja, ka ātrus aizdevumus varētu izsniegt ar sms palīdzību. Kopš tā laika parādu piedziņas tiesas prāvu skaits ir pieaudzis 27 reizes. Toties cik īsti ir somu, kuriem ir problēmas ar sms aizdevumu atdošanu, nezina pat Tieslietu ministrijā.
Daži speciālisti pieļauj, ka tie varētu būt desmitiem tūkstošu cilvēku. Helsinku parādu konsultants Juha Neuvonens stāsta, ka parasti ar ātro aizdevumu cer nosegt kārtējo bankas maksājumu, tad aizņemas vēlreiz lai segtu iepriekšējo sms-kredītu un tā tas turpinās bez gala. "Vairumam no tiem, kas nāk pie mums pēc padoma, ir starp 20 un 30 dažādu parādu. Jauniem cilvēkiem tie mēdz būt tikai ātrie aizdevumi, tomēr vairumam ir hipotekārie kredīti, līzingi, cita veida aizdevumi. Interesanti, ka pēdēja laikā ir parādījusies jauna kategorija – tikko pensionējušās sievietes, kuras ar sms-kredītu palīdzību sedz starpību starp algu un pensiju – viņas nespēj pielāgoties un turpina ļauties tādiem pirkumiem, kā jaunas somiņas vai cepures," stāsta parādu konsultants Neuvonens.
Somijas politikas pētniecības institūta speciāliste Kati Rantala spriež, ka sms kredītus izvēlās arī tie cilvēki, kuriem ir kauns pieteikties sociālajiem pabalstiem.
Rantala uzskata, ka tā ir Somijas kultūras īpašība – jābūt patstāvīgiem, nedrīkst prasīt palīdzību citiem.
Tomēr arī Somijā sms-aizdevums bieži vien izrādās tikai īslaicīgs risinājums. Kad parādu nasta sāk likties par smagu, palīgā nāk daudzas jo daudzas organizācijas. Somijas likumos ir iekļauta norma – katram pilsonim pienākas bezmaksas palīdzība personīgo finanšu problēmu risināšanai. Pirmajai pieturai jābūt vietējai pašvaldībai. "Mūsu pirmais uzdevums ir saplānot budžetu. Sarēķināt cilvēka ienākumus (alga vai pabalsti) un primāros izdevumus – īrei, ēdienam, zālēm, bērnu uzturēšanai, hobijiem. Tad redzam, cik atliek kredītsaistībām," skaidro Neuvonens.
Parādu konsultants arī atzīmē - pārsteidzoši, cik bieži cilvēkiem vienkārši vajag paskaidrot, ka sākumā jāsamaksā par dzīvokli un tikai tad par parādiem, citādi izmetīs uz ielas. "Mēs arī piedāvājam slēgt līgumu par tā saukto sociālo kredītu – pašvaldība apmaksā visas klienta saistības un cilvēks jau ir parādā mums, likme tad ir 1% gadā. Tas ir ļoti izdevīgi – pirmkārt, cilvēkam ir jāmaksā nevis daudz un dažādi aizdevumi, bet tikai viens. Otrkārt, mēs ņēmām vērā klientu apstākļus un pieprasām tikai tādu mēneša maksājumu, kādu viņš var atļauties."
Sociālos aizdevumus Somijā piedāvā arī nevalstiskā organizācija (NVO) "Garantee foundation", kur galvenais sponsors ir Spēļu automātu asociācija. Tās vadītājs Juha Pantzars norāda, ka organizācija pieslēdzas gadījumos, ja kopējā parādu summa ir virs 15 000 eiro vai sociālais kredīts konkrētajā pašvaldībā nav pieejams. "Būtībā shēma ir tāda pati, tikai iesaistām banku – klients paņem vienu kredītu, lai atdotu visus parējos parādus, bet mēs kalpojam par galvotājiem. Esam ļoti uzticama organizācija, tāpēc banka neprasa lielus procentus," saka NVO pārstāvis.
Līdzīga veida pakalpojumus piedāvā arī baznīcas. Šī sistēma darbojas jau no 90.gadu vidus, kad pēc Padomju Savienības sabrukšanas Somija ir piedzīvojusi smagu ekonomisko krīzi. Kaut gan vietējie žurnālisti lēš – ja visi parādu māktie pilsoņi nāktu pēc palīdzības, nevienai organizācijas nepietiktu resursu. Tādēļ Ziemeļvalstī turpinās mēģinājumi sakārtot likumdošanu.
Jau tagad ātro kredītu devēju pienākums ir norādīt reklāmās gada procentu likmi, tāpat līgumsods nedrīkst būt lielāks par 8% no aizņēmuma summas. Šogad stāsies spēkā vēl vairāki ierobežojumi – galvenais ir gada likmes griesti – 50% no aizņēmuma. Tāpat uzņēmumiem būs jāpārliecinās, vai klienta ienākumi ir pietiekami, lai atmaksātu pieprasīto aizdevumu. Turklāt kredītdevēji nedrīkstēs paļauties uz paša cilvēka sniegto informāciju – tā būs obligāti jāpārbauda.
Vēl viens nozīmīgs regulējums – no šī gada ātro kredītu izsniedzēji un parādu piedziņas aģentūras vairs nevarēs piederēt vienam īpašniekam.
