Latvija, Lietuva un Igaunija Somiju oficiāli uzaicināja pievienoties "Rail Baltica" projektam aizvadītā gada nogalē. Somijas valdība piektdien nolēma dibināt atsevišķu kompāniju "Suomen Rata", kas strādās pie dažādiem dzelzceļa industrijas attīstības virzieniem. Kompānijai būs pieci meitasuzņēmumi. Viens no tiem kļūs par akcionāru kopuzņēmumā "RB Rail", kura pārziņā ir dzelzceļa projekts "Rail Baltica".
Somijas valdības lēmumu apsveica Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Kadri Simsone. Viņa atzīmēja, ka Somijas kolēģei Annei Bernerei rosināja Somijai pievienoties "Rail Baltica" kopuzņēmumā jau novembrī, kad abas tikās Helsinkos. Toreiz Simsone uzsvēra projekta nozīmi abām valstīm.
„Līdz 2026. gadam Igaunija būs savienota ar Centrāleiropu ar ''Rail Baltica''. Taču mums ir ļoti svarīgi, lai Tallina nav ''Rail Baltica'' pēdējais pieturas punkts, bet ka esam savienoti ar Helsinkiem," teikusi Simsone.
Somijas transporta un komunikāciju lietu ministre Anne Bernere jau toreiz pauda gatavību pievienoties projektam. Viņa uzsvēra, ka sarunās galvenā uzmanība bija pievērsta tieši "Rail Baltica", kā arī ambiciozajam plānam zem Somu līča izbūvēt dzelzceļa zemūdens tuneli no Tallinas līdz Helsinkiem. Bernere norādīja, ka abi projekti ir cieši saistīti.
„Šīs dzelzceļa savienojumu koncepcijas Somiju cieši savieno ar kontinentālo Eiropu, taču vienlaikus nodrošina, ka kontinentālā Eiropa ir savienota ar Somijas Arktikas reģionu. [Šajā kartē] redzat [potenciālo] Arktikas dzelzceļu, mūsu jau esošo dzelzceļa līniju, Tallinas-Helsinku tuneli, "Rail Baltica", un nākotnes savienojumus līdz Centrāleiropai, Berlīnei, Amsterdamai. Somija saprot, cik svarīgs ir "Rail Baltica" projekts. Tādēļ valdībā esam nolēmuši, ka gatavosimies partnerībai kopuzņēmumā, kas koordinē "Rail Baltica" projektu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies būt daļa no "Rail Baltica" arī kā līdzīpašnieki," paudusi Bernere.
Patlaban Somija ir atkarīga no transporta pa Baltijas jūru, taču dzelzceļa savienojumus redz kā iespēju dažādot preču transportēšanas iespējas.
Ideja par Tallinas-Helsinku tuneli vēl joprojām tiek izsvērta, izpētes darbi vēl turpinās. Taču to atbalsta gan Somijas, gan Igaunijas valdība, bet projekta autori lēš, ka kopējās simts kilometru garā tuneļa izbūves izmaksas būs 15 miljardi eiro. Katrā ziņā šāds tunelis būtu dabisks "Rail Baltica" dzelzceļa turpinājums uz Somiju.
Bet tālāk Somijas un Norvēģijas valdības apsver ideju par Arktikas dzelzceļa koridora izbūvi, kas sniegtos līdz Norvēģijas Barenca jūras ostas pilsētai Kirkenesai. Tas nozīmētu, ka arī Somijai uz ziemeļiem būtu jāpagarina pašlaik esošā dzelzceļa līnija, kas patlaban stiepjas līdz Rovaniemi.
Konteineri ar precēm varētu tikt izkrauti no kuģiem vilcienos norvēģu Kirkenesā un caur Somiju nogādāti tālāk uz Eiropu.
Globālās sasilšanas dēļ Ziemeļu ledus okeāna ledus sega pēdējās desmitgadēs ir ievērojami samazinājusies un kuģošana ziemeļu transporta maršrutā no Āzijas valstīm kā Ķīnas uz Eiropu kļūst ekonomiski izdevīga.
Tā 2017. gadā krievu tankkuģis pirmo reizi šķērsoja Ziemeļu Ledus okeānu no Norvēģijas līdz Dienvidkorejai, neizmantojot ledlauzi.
Arktikas dzelzceļa koridors gan arī pagaidām ir tikai iecere. Somijas un Norvēģijas valdību kopīgā pētījumā secināts, ka Arktikas dzelzceļa koridors uzlabotu Somijas loģistikas pozīcijas un radītu alternatīvu maršrutu importam un eksportam. Tajā pašā laikā pētījumā brīdināts par ietekmi uz vidi un ziemeļbriežu audzēšanas sektoru abās valstīs.
