Dienas notikumu apskats

Ekonomikas ministrija anulējusi OIK atļaujas trīs koģenerācijas elektrostacijām

Dienas notikumu apskats

Eiropas Komisija sākusi bezprecedenta tiesisko procedūru pret Poliju

Eiropas Komisija piešķīrusi 3,46 miljonu atbalstu plūdos cietušajām saimniecībām Latvijā

Sola stingri uzraudzīt EK piešķirto plūdu kompensāciju izlietojumu

Zemkopības ministrija sola pastiprināti kontrolēt, kā lauksaimnieki izlieto Eiropas Komisijas piešķirtās plūdu izraisīto zaudējumu kompensācijas.  

Zemkopības ministrijā norāda, ka Eiropas Komisijas projekts pagaidām paredz, ka kompensācijas, kopumā 3,46 miljonu eiro apmērā, saņems tās saimniecības, kuras līdz šim nav saņēmušas nekādu atbalstu par lietavu un plūdu radītajiem zaudējumiem, kā arī tie zemnieki, kas plūdu dēļ rudenī nav varējuši iesēt ziemājus, vai ja no iesētajiem ziemājiem plūdu rezultātā cietuši vismaz 30% sējumu.

Ministrijas pārstāve Rigonda Krieviņa pastāstīja, ka par to, cik ar šo atbalstu pietiks, varēs spriest, kad būs gala redakcija un zināmi kritēriji, un sāks vērtēt datus, cik saimniecības kvalificējas šī atbalsta saņemšanai.

Krieviņa gan atzina, ka pašlaik izskatās, ka atbalsts nebūs pietiekams, jo kopējie plūdu radītie zaudējumi ir daudzkārt lielāki.  

Viņa arī sacīja, ka pēc gala redakcijas apstiprināšanas ministrija sāks sarunas ar lauksaimnieku organizācijām par optimālo veidu, kā izmaksāt kompensācijas, bet būs apsekošanas un kontroles, un “tikai pēc tam maksāsim”.

Latvija jau oktobrī nosūtīja Eiropas Komisijai lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram. Kopumā zaudējumi Latvijā lēsti 37 miljonu apmērā, iepriekš kompensācijām tika piešķirti 15 miljoni no valsts. Savukārt Eiropas atbalstu zemniekiem plānots izmaksāt līdz nākamā gada 30. septembrim.

Biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš apstiprina, ka daudziem zemniekiem bijušas problēmas ar ziemāju sēju.

"Arī tiem, kas paguva iesēt, kamēr laika apstākļi to ļāva, nebūt nedod garantiju par to, ka šie sējumi līdz pavasarim būs pārziemojuši, jo lietavas turpinājās gan oktobrī, gan novembrī. Līdz ar to izveidojās ūdens lāmas uz laukiem. Visticamāk, šajās vietās iesētie ziemāji būs izslīkuši. (..) Droši vien būs kāda metodika, kā šos zemnieku zaudējumus identificēt, tad arī mēs organizācijā varēsim apkopot datus, lai zinātu, cik hektāri izpostīti," teica biedrības vadītājs.

Jauno zemnieku kluba vadītājs Kārlis Ruks ir viens no zemniekiem, kas kompensācijas no valsts nevarēja saņemt, jo naudas piešķiršanas laikā, piemēram, Smiltenes novadā vēl nebija izsludināts ārkārtas stāvoklis.

"Manuprāt, dalot valsts atbalstu cietušajām saimniecībām, viss notika lielā steigā un nepārdomāti. Vajadzēja vairāk apsekot teritorijas un secināt, ka problēmas ir ne tikai vienā reģionā, kurš izceļas pēc meteodatiem, bet arī blakus reģionos. Lietus taču nelīst pa novadu robežām, arī blakus novados ir lielas problēmas. Situācija uz laukiem ir ļoti bēdīga.

Manā saimniecībā ziemāji iesēti ļoti maz – tikai 20% no plānotā. Turklāt tepat apkārt ir vēl saimniecības, kas vispār neko nav iesējušas, jo netiek uz laukiem virsū," atzina Ruks.

Kopumā atbalstam plūdos cietušajiem lauksaimniekiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā Eiropas Komisija šajā ierosinājumā paredzējusi 15 miljonus eiro. Regulas projekts dalībvalstu starpā tiks apspriests rīt Eiropas Komisijas Graudaugu komitejā.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti