Sola skaidrību par vērienīgā vilcienu nomas konkursa likteni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Uzņēmums „Pasažieru vilciens” un Satiksmes ministrija 7.jūlijā plāno sniegt plašāku informāciju par plānoto elektrovilcienu nomas iepirkuma līguma slēgšanu ar Šveices uzņēmumu „Stadler”. Ar iepirkumu saistītie pretrunīgie amatpersonu izteikumi ir izraisījuši bažas par iespēju, ka arī šoreiz Latvijai var neizdoties iecere par pasažieru pārvadājumiem nepieciešamo vilcienu nomaiņu.  

10 miljoni eiro gadā - aptuveni tik lielu naudas summu uzņēmums „Pasažieru vilciens” (PV) ir iecerējis izlietot, lai nomātu jaunus elektrovilcienus, un tieši izdevumi nomas periodā tiek uzskatīti par galveno klupšanas akmeni līguma slēgšanai, jo gan bijušais PV valdes loceklis Aigars Štokenbergs, gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss pauduši šaubas, vai uzņēmumam pietiks naudas, jo, kā norādījis Štokenbergs, uzņēmuma budžetā robs esot jau šobrīd.

PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis tomēr uzsver, ka uzņēmums jaunos vilcienus varēs atļauties, piesaistot lētāku finansējumu un pagarinot finansējuma amortizācijas periodu, un tam nevajadzēs papildus dotācijas no valsts. Savukārt ilgtermiņā līdzekļus ar jauno vilcienu palīdzību plāno pat ietaupīt.  

„To 15 gadu laikā, kad mēs plānojam nomāt šos jaunos vilcienus, mēs esam aprēķinājuši, ka ietaupīsim valsts budžeta līdzekļus aptuveni 37 miljonu eiro apjomā, kas ir ļoti būtiska ekonomija. Tā kā mēs redzam, ka spējam ar „Pasažieru vilciena” pašu ienākumiem, tas ir, ieņēmumiem no biļetēm, norēķināties ar ražotāju,” skaidro Birkmanis.

Vilcienu nomas darījumu jau kopš paša sākuma pavada visai skandaloza atmosfēra, jo jau kopš pretendentu vārdu atklāšanas, gan kompānija „Stadler”, gan tās konkurents  Dienvidkorejas uzņēmums „Hyundai” aktīvi komentējuši viens otra piedāvājumu. „Hyundai” uzsver, ka to izteiktais piedāvājums ir ievērojami lētāks nekā konkurentiem, savukārt „Stadler” uzskata, ka konkurentu piedāvājums nav atbilstošs reālajām pasūtījuma izpildes izmaksām.

„Stadler” komunikāciju vadītājs Austrumeiropā Csaba Kišs norāda: „Ja iepirkumā starp pretendentu piedāvājumiem pastāv 30% atšķirība, tur ir jābūt iemesliem. Šajā gadījumā vienai no cenām ir jābūt neīstai - vai nu vienai no tām nereālistiski zemai vai arī otrai nepamatoti augstai. Mēs tikai varam uzsvērt, ka mēs veicām izmaksu aprēķinu, balstoties uz reālistiskām projektēšanas, ražošanas un finansēšanas izmaksām. Tāpēc uzskatām, ka mūsu piedāvājums „Pasažieru vilcienam” ir konkurētspējīgs un atbilst tirgus cenām.”

Tāpat kritiku izpelnījies fakts, ka Latvijai „Stadler” vilcieni izmaksās dārgāk nekā Igaunijai. PV un arī „Stadler” pārstāvis Paskāls Kantins gan uzsver, ka cenas abos darījumos nav salīdzināmas, jo Latvijā ražotājam pasūtījuma izpildei ir jāpiesaista savs finansējums. „Stadler” pārstāvis uzsver - šos iepirkumus nevar tiešā veidā salīdzināt, jo Igaunijas gadījumā par vilcieniem maksāja pasūtītājs, bet šajā gadījumā ir paredzēta to noma.

Lielā mērā PV, plānojot darījumu, paļaujas uz to, ka jaunie vilcieni ekspluatācijā būs lētāki un ar to palīdzību pārvadātājam arī izdosies piesaistīt jaunus pasažierus, jo tieši ar šādu pieredzi var lepoties arī dzelzceļnieki Igaunijā un Lietuvā. Savukārt tas, vai darījums notiks, noskaidrosies dažu nedēļu laikā, jo pēc tam, kad zaļo gaismu tam dos Satiksmes ministrija, iepirkuma rezultātu vēl ir iespējams apstrīdēt, skaidro Artis Birkmanis.  

„Šobrīd ir detaļas attiecībā uz finansējumu, nākamais ir likumā noteiktā kārtība saistībā ar iepirkuma virzīšanos desmit  piecpadsmit dienas ir jāgaida, vai otrs pretendents neapstrīdēs šo lēmumu. Un pēc tam līguma parakstīšana būs tehnisks jautājums, jo šobrīd tas jau ir saskaņots visās institūcijās un pretendents ir apliecinājis, ka parakstīts līgumu nolikuma redakcijā. Līdz ar to tas ir tāds ātrs, tehnisks jautājums,” pauž Birkmanis.

„Pasažieru vilciena” publiskotie saimnieciskās darbības rezultāti liecina, ka uzņēmums 2012.gadā strādāja ar 64 miljonu eiro apgrozījumu un no uzņēmuma ieņēmumam gandrīz pusi veidoja valsts dotācijas. Lielāko daļu - aptuveni 34,8 miljonus eiro - no uzņēmuma izdevumiem veidoja maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti