Tajā būs informācija par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi un konstatētajiem pārkāpumiem. Sistēmā tiks veikta arī administratoru lietvedība, un to varēs labāk kontrolēt.
"Sistēmā tiks izstrādātai algoritmi, kas aprēķinās tos maksātnespējas procesus, kas iekrīt tā saucamajā riska zonā, lai vērstu pastiprinātu Maksātnespējas kontroles dienesta uzmanību uz šiem procesiem," stāstīja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.
Par nozari atbildīgie cer, ka ar jauniem instrumentiem izdosies maksātnespējas procesus padarīt caurspīdīgākus.
Starp tiem gan nav tiešas atbildes uz Tieslietu ministrijai un kontroles dienestam uzdoto Saeimas uzdevumu – samazināt nesamērīgās maksātnespējas procesu izmaksas.
Ir gadījumi, kad tajās iekļauj dažādas konsultācijas vai citus izdevumus un izmaksas kļūst daudzkārt lielākas par atgūto līdzekļu daudzumu. Dienestā gan cer, ka tas atrisināsies līdz ar labāku informācijas pieejamību, ko dos jaunā sistēma. Jo kreditori paši apstiprina maksātnespējas administratoru piedāvātās izmaksas.
"Tur ir mazliet absurds, jo tai pašā laikā viņi saka – mēs neko neatgūstam procesos, un tas ir tas mūsu izglītošanas pienākums, ka viss ir jāskatās kopumā. Jūs nevarat tanī mirklī noticēt administratoram, cik tas bija pamatoti un pēc tam teikt – ui, cik es maz saņēmu. Skaties kopā, varbūt tādas izmaksas nevajadzēja," stāstīja Maksātnespējas kontroles dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Baiba Banga.
Arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) pauž nostāju, ka jaunieviestās izmaiņas jau risina virkni samilzušo problēmu:
"Bet tas līdzēs atgūt vairāk? Es domāju, tas līdzēs, jo
līdz ko persona, kura administrē maksātnespēja procesu, būs slēgusi kādus darījumus vai segusi saistības par nesamērīgi lielām summām, būs dienesta reakcija," teica ministrs.
Maksātnespējas administrācijā norāda, ka šai problēmai jau pievērsta uzmanība un pārbaudēs visa šī gada garumā tieši maksātnespēja procesu izmaksu pamatotība būšot prioritāte.
Sākotnēji sistēma paredzēta Kontroles dienestam un administratoriem, bet no nākamā gada aprīļa tajā būs arī publiskas sadaļas.
Zepa norādīja, ka jaunā sistēma ar 1.janvāri mainīs arī rindas mehānismu. "Elektroniskās maksātnespējas sistēmā tiks nodrošināts saraksts ar tiem administratoriem, kuri var tikt ieteikti jaunam procesam, taču paša rindas sadales mehānisms pēc noteikta algoritma, bez cilvēka resursu iesaistes notiks," skaidroja Zepa.
Tāpat arī, lai turpmāk neradītu pārpratumus par iestādes nodarbošanos, Maksātnespējas administrāciju sauks - Maksātnespējas kontroles dienests.
KONTEKSTS:
Joprojām turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā atklāto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Mediji vēstīja, ka maija beigās nogalinātais Mārtiņš Bunkus īsi pirms nāves, kopā ar sava advokātu biroja divām darbiniecēm, viens pēc otra iestājās maksātnespējas administratoru rindā. Datorizētajai sistēmai viņus vajadzēja izkaisīt dažādās vietās, lai nodrošinātu atlases nejaušības principu.
Maksātnespējas kontroles dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Banga uzsvēra, neviens no malas nevarot ietekmēt šo rindu. Banga skaidroja, notikušais bijis sistēmas brāķis un pagaidām iejaukšanās no malas neesot konstatēta. Sīkāk viņa notikušo nekomentēja, jo notiek izmeklēšana.
Arī tieslietu ministrs ķibelē ar rindu apzinātu ļaunprātību nesaskata. "Manuprāt, te, visdrīzāk, varētu būt runa par paviršību un kontroles trūkumu, bet es nevēlos ietekmēt jūsu iekšējo izmeklēšanu. Tieciet ar to lietu galā," teica ministrs.
Viņš uzsvēra, šajā situācijā administratori esot nonākuši pie lietām, kas saistītas ar fizisko personu maksātnespēju. Rasnačs sacīja, tās neesot lietas, kurās varētu gūt lielu peļņu.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos veiktās pārbaudes maksātnespējas administratoru prakses vietās rāda satraucošu ainu - 83% pārbaužu konstatēti pārkāpumi.
