Šogad pensijas indeksēs 1. oktobrī, ņemot vērā ne tikai patēriņa cenu pieaugumu jeb inflāciju, bet arī vidējo algas pieauguma indeksu. Valdība grozījumus pensiju likumā šodien atbalstīja un visām pensijām plānots indeksēt vienādu daļu - 285 eiro, kas ir ap 200 latu.
Jaunais modelis no iepriekšējā modeļa atšķiras tieši ar to, ka papildus oktobrī tiks finansēts ar indeksu no algu pieauguma, tā kā tas arī bija pirmskrīzes laikā. Vidējais pieaugums pensijām būs aptuveni 8 eiro, bet katra pensija ir atšķirīga, katram ir atsevišķi darba stāži, iemaksas un arī atšķirsies pieaugums. Taču, ja mēs skatāmies procentuāli, tad visvairāk saņems mazās pensijas un tieši tāds bija arī mērķis, lai mēs neceltu tikai lielās pensijas,” saka Augulis.
Ja kopējais faktisko patēriņa cenu un algas indekss būs mazāks par skaitli „1”, valsts pensijas nepārskatīs. Šogad indeksācijas izmaksām vēl nepieciešami 1,7 miljoni eiro, bet nākamgad Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka nepieciešami 9,9 miljoni eiro. Latvijas Pensionāru federācija kopumā jauno indeksācijas modeli vērtē pozitīvi. Taču organizācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš norāda, ka tomēr arī pēc jaunā modeļa trūcīgāki pensionāri saņems mazāku pienesumu no indeksācijas. „Vienīgais, ko mēs gribētu, kā organizācija, kas lielākoties aizstāv maznodrošināto pensionāru intereses, ka šis te pienesums, ko dod indeksācija būtu visām pensijām vienāds, jo pie pašreizējā valdības modeļa, tomēr lielāku pienesumu saņems tie, kuriem pensijas ir 200 (285 eiro) un vairāk latu, kamēr Latvijā 84% pensionāru saņem zemākas pensijas. Tā kā par šiem jautājumiem, es domāju, mēs vēl runāsim Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā,” pauda Siliņš.
Savukārt vairāk par izvēlēto visu pensiju indeksācijas bāzes summu 285 eiro skaidro Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. „Tā ir summa, līdz kurai indeksē, tātad, ja ir mazāka pensija, indeksē to pilno summu, kas ir realitātē. Tātad vairāk tas skar tieši lielākas pensijas. Indeksācija pati par sevi ir tās ienākumu daļas kompensācija, ko noēdusi inflācija, un papildu elements ar algām nozīmē, ka, ja ir bijis tautsaimniecībā algu pieaugums, tad arī pensionāri gūst labumu no tā,” norāda Jaunzeme.
Grozījumi likumā „Par valsts pensijām” vēl jāpieņem Saeimā. Labklājības ministrs vēl norādīja, ka tas jāizdara līdz aprīlim, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu pārkārtot tehniskos jautājumus līdz indeksācijai rudenī.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) gan norādīja, ka papildus nepieciešamā summa nebūšot problēma, valsts speciālais budžets pildās pietiekami.
