No rīta, dodoties uz aploku saimniecībā “Mikaitas” Limbažu novadā, nācās ieraudzīt nepatīkamu skatu – vilki noplēsuši piecus jērus un vēl sešus ievainojuši.
“Tie ir cietušie. Tie izskatās cerīgi, ka mēs varētu izārstēt. Dodam pretsāpju līdzekļus, antibiotikas, lai brūces nestruto. Skatīsimies, vērosim. Tie, kas nebija cerīgi, atvieglojām viņiem ciešanas,” pastāstīja aitkope Aija Šnēdere.
Šajā saimniecībā šāda nelaime neesot piedzīvota jau septiņus gadus. Šoreiz vilkiem ir izdevies iekļūt aplokā par spīti ganību suņiem un elektriskajam žogam.
“Šogad acīmredzot kaut kāds līdzsvars dabā izjaukts. Vilku acīmredzot ir tik daudz un ēdiena tik maz, ka viņiem jāpārvar gan sēta, gan sargsuņi un jānāk ārā no savas vides,” pauda Šnēdere.
Vēl skaudrāka situācija ir saimniecībā Cēsu novada Drabešos, kur šogad šķirnes aitām un jēriem uzbrukts jau vairākkārt. “Šajā gadā ir bijuši pieci gadījumi, pieci vilku uzbrukumi. Tas ir ļoti daudz un ļoti sāpīgi. Pirmie četri pazaudēto aitu skaita ziņā vēl varēja kaut kā attapties, bet pēdējais apjoma ziņā – zaudēta trešdaļu ganāmpulka. Dienas laikā no plkst.8 līdz 11, kamēr pati biju izbraukusi. Sāpīgākais tas, ka likās, ka to dārgāko, svarīgāko nolikuši – tas bija 20 metri no dzīvojamās mājas, mauriņā,” pastāstīja aitkope Brigita Frankēviča.
Vilku uzbrukumi nesen esot bijuši arī vēl četrās saimniecībās apkaimē. Par to, ka šajā sezonā ir vairāk vilku letālu uzbrukumu aitām, apliecināja Valsts meža dienestā (VMD).
“Pagājušajā gadā bija vairāk visā Latvijas teritorijā. Šajā gadā tā tendence ir tāda, ka ir Cēsu novads, kur ir 20 gadījumi no visiem, un Amatas pagastā ir 13 gadījumi. Skatījos, Amatā pagājušajā gadā nav neviena gadījuma,” pastāstīja VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Tā kā plēsēju radītie postījumi grūtības saimniecībām rada jau gadiem, organizācija “Zemnieku saeima” uzsver nepieciešamību aitkopjiem sniegt valsts atbalstu un rast risinājumu. “Viens no preventīviem pasākumiem būtu letālā vilku atbaidīšana. Respektīvi – lauksaimniekam tiek dota iespēja aizsargāt, nomedījot plēsīgo dzīvnieku, pie nosacījuma, ja saimniecība ir veikusi preventīvos pasākumus,” sacīja “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Tikmēr Valsts meža dienestā uzskata – tas situāciju nerisinātu. “Mums ir pienācīgi plaša šī medību sezona – no 15. jūlija līdz 31. martam. Tas termiņš ir piesaistīts – augustā, septembrī vairāk šo uzbrukumu, lai arī vairāk pasargātu šīs vietas no potenciāliem uzbrukumiem,” norādīja Lūsis.
Aitkopji sagaida, ka vilku radītu zaudējumu gadījumā saimniecības varētu saņemt kompensācijas līdzīgi, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā. Vienlaikus abas iesaistītās puses atzīst, ka efektīvāks kompromiss būtu Zemkopības ministrijas līdzekļu piesaistīšana preventīviem pasākumiem, piemēram, labāku žogu izbūvei.
