Vienlaicīgi gan premjers sacīja, ka šāda iespēja jāvērtē saistībā ar budžeta ieņēmumiem. „Mēs šo jautājumu izrunājām. Protams, tas ir jāskata, izejot no faktiskajām budžeta iespējām. Teorētiski šādu iespēju mēs neizslēdzam, un redzam zināmu uzlabojumu budžetā šī gada laikā, ja mēs vienojamies, ka šajā indeksācijā mēs koncentrējamies uz mazajām pensijām,” norādīja Dombrovskis.
Detalizētāk šo jautājumu varētu risināt konsultatīvajā padomē, kurā darbojas gan Labklājības ministrijas, gan pensionāru organizāciju pārstāvji.
LPF līderis Andris Siliņš norādīja, ka šāda iespējamība tikai daļēji apmierina pensionārus un tas varētu novest arī pie asākām protesta formām. Viņš arī atzina, ka pašlaik par pensiju indeksēšanu par visu krīzes laiku parakstījušies jau aptuveni 75 tūkstoši cilvēku.
Siliņš arī uzsvēra, ka LPF vēlas, lai konkrēti rezultāti tiktu sasniegti tuvākajā laikā,vēlams - pirms vēlēšanām.
„Protams, mūs līdz galam nevar apmierināt tas, ka pensiju indeksācija varētu būt jau šogad, bet ļoti minimālā apjomā. Bet ļoti gandarīts esmu par to, ka mums izdevās pacelt veselu virkni citu jautājumu, kuros gan no Ministru prezidenta, gan no finanšu un labklājības ministru puses ir sapratne, ka ir jāmeklē veidi, lai risinātu galveno jautājumu – maznodrošināto pensionāru dzīves līmeņa mazliet uzlabošanu,” sacīja Siliņš.
Pensiju indeksācijai papildus būtu nepieciešami 4,5 miljoni latu.
Tikmēr Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) uzsvēra - nevis vēlēšanas, bet gan sociālā budžeta stāvoklis būs noteicošais faktors, lemjot indeksēt pensijas šogad vai ne. Joprojām sociālais budžets ir ar deficītu, lai gan mazāku nekā iepriekš plānots. Cik pēc indeksācijas varētu iegūt katrs pensionārs, ministre atturas prognozēt.
„Es nespekulēšu ar skaitļiem, ko katrs pensionārs varētu iegūt. Svarīgi vienoties, vai iespējama diferencēta pieeja, proti, ka mazāku apjomu indeksē ar lielāku koeficientu, vai tās ir summas, pie kurām indeksācija apstājas. Es nevaru saukt summas, bet kopā tas maksātu 4,5 miljonus latu gadā,” sacīja Viņķele
Bet, ja budžets tomēr nepildīsies labāk kā plānots un pensijas šogad neizdosies indeksēt, tad tas var izraisīt nemierus, brīdināja Siliņš.
„Attiecībā uz sabiedrību un es pēdējā pusotra mēneša laikā esmu pabijis ļoti daudzās Latvijas vietās. Es gribētu teikt, ka situācija veidojas diezgan sprādzienbīstama. Tā kā es neizslēdzu, ka var būt arī tāds pieprasījums pēc daudz nopietnākām akcijām, kā tas ir šobrīd ar parakstu vākšanu, kurā ir savākti jau ap 75 000 parakstu,” sacīja Siliņš.
Grib lēmumu līdz jūlijam
Latvijas Pensionāru federācija vēlas, lai lēmumu par pensiju indeksācijas atsākšanu pieņemtu līdz 1.jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tas gan ir maz ticams, jo no valdības pārstāvju sacītā noprotams, ka par pensiju indeksāciju lems pēc tam, kad būs saņemti otrā ceturkšņa budžeta izpildes rādītāji. Tas būs ne ātrāk kā jūlijā.
„Tiešām nebūtu tā pati labākā prakse - brīdī, kam mums parādījušies varbūt drusku lielāki ieņēmumi nekā plānots, mēs uzreiz sākam tos sadalīt,” „DNB bankas” norāda ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš uzskata, ka valdībai nevajadzētu novirzīties no plāna pensiju indeksāciju atsākt ne ātrāk kā nākamgad, jo pensijas krīzes gados nav samazinātas, vidējais pensijas apmērs pat ir audzis. Ja budžets ļauj, tad pirmkārt jāmazina krīzes gados paaugstinātās sociālās iemaksas darba ņēmējiem.
Eksperts kritizē
„Labi, mēs varbūt gribētu pēc iespējas vairāk palīdzēt pensionāriem, bet tajā pašā laikā viens no valsts stratēģiskajiem mērķiem ir panākt, lai Latvijā paliek pēc iespējas strādājoši cilvēki un atgriežas tie, kas ir aizbraukuši. Šobrīd lielākā nabadzība jau nav koncentrēta starp veciem cilvēkiem, bet tā ir starp strādājošajiem ar bērniem. Tur ir tā lielākā nabadzība. Vienkārši šajās ģimenēs tik daudz cilvēki nebalso un nevajadzētu arī kaut kādiem īstermiņa politiskajiem apsvērumiem teiksim likt novērst uzmanību no tā, kur tā nabadzības problēma ir vislielākā,” skaidroja ekonomists.
Jau ziņots, ka vēl trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Dombrovskis norādīja - gada pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 101%. Plāns pārsniegts minimāli, līdz ar to nekādas jaunas iespējas budžetā nav saskatāmas.
Vēstīts arī, ka saistībā ar krīzi un sarukušajiem sociālā budžeta ieņēmumiem vecuma pensiju indeksācija iesaldēta kopš 2009.gada. Valdībā nolemts pensiju indeksāciju jeb palielināšanu atbilstoši inflācijai atsākt nākamgad.
