Laikā no šī gada marta līdz jūlijam Ķīna par Krievijas naftas, gāzes un akmeņogļu importu samaksāja 35 miljardus dolāru. Salīdzinājumam – pērn šajā pašā laikā Ķīna par Krievijas energoresursiem samaksāja 20 miljardus dolāru, vēsta ziņu aģentūra „Bloomberg”.
Pieaugums skaidrojams gan ar Ķīnas importēto Krievijas resursu apjoma pieaugumu, gan ar globālo energoresursu cenu kāpumu kara Ukrainā dēļ. Rietumvalstu daļēja atteikšanās no Krievijas naftas ir piespiedusi Krieviju ievērojami samazināt šī energoresursa pārdošanas cenu.
Krievija pirmajās 100 dienās pēc iebrukuma Ukrainā jeb laikā no 24. februāra līdz 3. jūnijam nopelnīja 97 miljardus dolāru par fosilo energoresursu eksportu, vēstīja Helsinkos bāzētā domnīca „CREA”. 61% importēja Eiropa, par to samaksājot Krievijai 57 miljardus eiro.
63% no Krievijas fosilo energoresursu eksporta šajā laikā veidoja jēlnafta un naftas produkti, 32% dabasgāze, bet 5% akmeņogles.
