Ik gadu nemainās profesijas, kurās rodas traumas. Visbiežāk nelaimes gadījumi ir apstrādes rūpnīcās, otrajā vietā ir vairumtirdzniecība, trešajā vietā – transports un ceturtajā – būvniecība.
Šajā gadā samazinājies letālo nelaimes gadījumu skaits darba vietās, sacīja VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa: "Letālo gadījumu skaits ir samazinājies par 45%, smago nelaimes gadījumu skaits samazinājies par 25% un kopējais nelaimes gadījuma skaits samazinājies ir par 11%. Bet jāsaka, ka tā nebūs galīgā statistika, jo vēl pulka nelaimes gadījumu ir izmeklēšanā. Kā arī līdz gada beigām ir pietiekoši daudz laika, kad diemžēl pēdējās darba dienās mēdz arī notikt nelaimes gadījumi darba vietās."
Lielākoties cieš darbinieki ar darba stāžu līdz vienam gadam. Un tā ir vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem.
Zariņa skaidroja, ka galvenie iemesli nelaimēm ir nevērība, steiga un pārgalvīga rīcība. Tāpēc darba devējam svarīgi sekot līdzi, vai strādājošie ievēro visus noteikumus.
Letālie nelaimes gadījumi šogad bijuši četrās nozarēs, katrā pa četriem gadījumiem: lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība – kā viena nozare, apstrāde, būvniecība un transporta nozare.
"Pieci ir ceļu satiksmes negadījumi un divi ir dabīgās nāves gadījumi – trešdaļa šādā veidā ir gājusi bojā darba vietās. Pēc tam lielākā grupa, tie ir pieci cilvēki, cietuši ar letālām sekām darba vietās tādēļ, ka viņiem ir kaut kas uzkritis virsū. Vai nu tas ir aizzāģēts koks, vai dažādi jumta pārsegumi, detaļas, kas tiek montētas, demontētas, zāģētas. Trīs gadījumi bijuši, kad darbinieks bijis iespiests, ierauts kaut kur starp detaļām. Divi ir iekrituši kaut kur, veicot darbus uz kuģa, vai palīdzot kuģim piestāt piestātnē. Un ir divi, kur cilvēku uztin nenosegtas šīs rotējošās daļas – cilvēks tiek aptīts, ietīts un tādā veidā iestājas nāve. Vēl ir gadījums, kad iekrīt atvērtā lūkā," uzskaitīja VDI pārstāve.
Darba traumas izmaksas parasti ir lielākas nekā sadzīves traumu, sacīja apdrošināšanas aģentūras "Balta" nelaimes gadījumu apdrošināšanas produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva. Katru gadu darba traumas apdrošināšanas kompānijai izmaksā vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Un tie ik gadu ir aptuveni 6% no visām izmaksātajām atlīdzībām.
Tomēr ne visi piesaka darba traumas.
Ščegoļeva stāstīja: "Ļoti liela cilvēku daļa joprojām nepiesaka visas darba traumas kā darba traumas. Darba devēji un darbinieki mēģina izvairīties no akta sastādīšanas un citiem procesuāliem jautājumiem. Bet katram cilvēkam ir jāsaprot – ja viņam ir konstatētas darba traumas, tad viņam ir lielāka aizsardzība, ja būs kaut kādas darba traumas sekas arī turpmāk."
Kopš 2019. gada pieteikto traumu skaits darba vietās ir samazinājies. Tas, iespējams, skaidrojams ar attālināto darbu, kad nelaimes gadījumi notiek mājās, nevis darbā. Par to liecina arī fakts, ka kopējais traumatisms nav samazinājies.
