“airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss norādīja: “2020. gada martā mēs jau bijām spiesti apturēt visus mūsu regulāros lidojumus, lai palīdzētu ierobežot Covid-19 izplatību. Šobrīd mēs pakāpeniski atsākam lidojumus uz arvien lielāku skaitu galamērķu, nodrošinot svarīgus savienojumus tiem pasažieriem, kuriem ir jāceļo. Mēs sagaidām, ka vasaras mēnešos atkal būs pieejama atbildīga un droša ceļošana atpūtas nolūkā.”
Martā ''airBaltic'' lidojumu 15 minūšu punktualitātes rādītājs sasniedza 96%. Tas norāda, ka vairāk nekā 96 no 100 ''airBaltic'' reisiem izlidoja plānotajā laikā vai ar ne vairāk kā 15 minūšu aizkavēšanos.
KONTEKSTS:
Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” 2020. gadā pārvadājusi 1,34 miljonus pasažieru jeb par 73% mazāk nekā pirms gada. Lidsabiedrība 2020. gadā no visām trim Baltijas valstīm veikusi 22 300 lidojumu.
Pērn pavasarī Covid-19 pandēmija paralizēja aviosatiksmi, un starptautiskie lidojumi atsākās tikai 18. maijā. Krīzes laikā "airBaltic" ziņoja par 700 darbinieku kolektīvo atlaišanu, solot gada laikā darbiniekus atkal atjaunot amatā. Tāpēc valdība 14. jūlijā pēc atļaujas saņemšanas no EK atbalstīja 250 miljonu eiro ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, līdzdalību uzņēmumā palielinot līdz 91%.
Par spīti pandēmijai, kas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ik nedēļu nes zaudējumus vidēji 3,5 miljonu eiro apmērā, uzņēmums vismaz decembrī vēl vienu valsts finansiālu atbalstu nelūdza. Bet, ja Covid-19 saslimstība nemazināsies, tad “airBaltic” nauda varētu beigties 2021. gada septembrī.
Gauss iepriekš izteicies, ka lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan pauda, ka “airBaltic” arī pie pašreizējā minimālā pasažieru skaita varēs “pārziemot” 2021. gadu bez papildu valsts atbalsta, bet, ja situācija aviācijas nozarē Covid-19 dēļ neuzlabosies, 2021. gada beigās valdībai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par atbalstu “airBaltic”.
