Pērn Latvijā tika sasniegts ziemāju ražas rekords 1,4 miljonu tonnu apmērā. Šogad speciālisti prognozē, ka ražas varētu būt par trešdaļu mazākas, jo labība nepārziemoja tik labi kā iepriekš. Tāpat bija reģioni, kur sējumi izslīka un galu galā nācās visu pārsēt no jauna.
Zaļenieku pagasta augkopim Armandam Butnāram paveicies – viņa laukos, līdzīgi kā citviet Zemgalē, labība ir krietni saņēmusies. „Pavasarī izskatījās diezgan bēdīgi, bija kvieši pleķaini, bet līdz ar silto laiku labi saceroja – būs laba raža,” stāsta Armands, piebilstot, ka laba raža bijusi arī pērn. Parasti ir 4-5 tonnas no hektāra, bet pagājušajā gadā bija 7,5 tonnas.
Latgalē gan sējumi esot stipri cietuši. Tomēr graudaugi vēlāk saņēmušies, pateicoties netipiski siltajam un mitrajam maijam. „Tas liek mums, zemniekiem, domāt, kā labāk sagatavot laukus ziemai, kuras kļūst aizvien netipiskākas. Jādomā, kādas šķirnes izvēlēties, kā mitrumu noregulēt, bija izslīkumi, jo nav sakārtota meliorācija. Ja mēs varētu pagājušā gada cenas dabūt – tas būtu ideāli,” atzīmē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe prognozē, ka miltu un graudu cenām nevajadzētu kāpt, jo arī citur pasaulē ir labs gads graudkopībā. Plūdi Vācijā un Ungārijā lielu ietekmi uz cenām neatstāšot. „Maizes cenas paliek, kā ir, ar tendenci samazināties. Politiķi saka - krīze pārvarēta, bet reāli cilvēki, kas nav pārtikušajā daļā, to nejūt. Tāpēc ražotāji un tirgotāji ir spiesti domāt, kā produktu pārdot lētāk,” skaidro Gulbe.
Speciāliste atgādina, ka graudu un miltu cena ir tikai mazākā daļu no maizes kukulīša vērtības. Jārēķina arī gāze un elektrība, cepēju algas un transporta izmaksas.
Pirmie kombaini uz laikiem izies augusta sākumā, tad arī tā īsti varēs zināt, cik šis vasaras devums bijis auglīgs.
