Brīvo darbavietu skaits pērn ievērojami pieauga – par 33%. Nodarbinātības valsts aģentūras jeb NVA direktore Evita Simsone norāda, ka reģistrēto brīvo darbavietu skaits sasniedzis augstāko punktu pēckrīzes periodā: „Tas lielā mērā liecināja par to, ka pagājušajā gadā bija salīdzinoši strauja un nozīmīga ekonomiskās attīstības izaugsme valstī un veidojās daudz jaunu brīvo darbavietu, attīstoties vairākām tautsaimniecības nozarēm. Visbūtiskākais pieaugums, ja mēs skatāmies no darbavietu skaita viedokļa, bija būvniecībā, kā arī uzglabāšanas nozare, kas saistīta ar kravas pārvadājumiem un tamlīdzīgām profesijām.”
Lielākais pieprasījums darba tirgū aizvien saglabājas pēc vidēji kvalificētiem speciālistiem – strādniekiem un amatniekiem.
Tomēr meklē arī augsti kvalificētus speciālistus. Piemēram, reģistrētas darbavietas ir informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikāciju speciālistu sektorā. „IT nozare ir viena no tām, kura ļoti strauji aug un kurā ļoti daudz rodas dažādas darbavietas, un, protams, IT nozare ir vienmēr bijusi tā, kurā tiešām trūkst cilvēku, trūkst speciālistu. Iemesli tam ir vairāki. Viens no tiem ir tas, ka faktiski IT speciālisti strādā ne tikai IT jomā, bet arī visās citās nozarēs, visās citās jomās. Tas, ko dara nozarē, par ko mēs domājam aizvien, aizvien vairāk, ir tas, kā mēs varam pārkvalificēt cilvēkus,” stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Arī NVA vadītāja Simsone klāsta, ka aģentūra sadarbojas ar šīs nozares uzņēmumiem: „Mēs esam arī pagājušajā gadā pietiekami intensīvi strādājuši ar lielākajām IT kompānijām mūsu valstī un arī meklējuši risinājumu, kā palīdzēt nodrošināt ar vajadzīgajiem speciālistiem. Esam arī īstenojuši apmācību programmas pie darba devēja, ka IT kompānijas ir pieņēmušas darbā mūsu klientus un jau darba vietā iemācījušies vajadzīgās prasmes, lai varētu šajās kompānijās strādāt. Tā kā arī šis joprojām ir aktuāls jautājums.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) vērtē, ka pieaug uzņēmumu ražošana un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Tāpēc vajadzīgas papildu darbavietas, lai šo pieprasījumu nodrošinātu.
Vēl vienu iemeslu brīvo darbavietu skaita pieaugumam raksturo LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa: „Vienkārši nepietiek šī darbaspēka šeit, uz vietas.
Esam sasnieguši to robežu, kad ar esošo iedzīvotāju skaitu mums īsti vairs nepietiek.”
Vajadzīgs esot papildu darbaspēks, uzskata LTRK. Darba devēji aicina raudzīties uz valstī esošām darbaspēka rezervēm. Piemēram, kā darba tirgū veiksmīgāk un ātrāk atgriezt jaunās māmiņas, kā arī radīt motivējošu pabalstu sistēmu.
Tāpat darba devēji runā par gudru imigrācijas politiku. „Tāpēc mēs arī runājam par nepieciešamajiem grozījumiem imigrācijas likumā dažādos aspektos, gan atvieglojot procedūras, gan mazinot noteikto minimālo atalgojumu, gan arī, piemēram, palielinot atļautās darba stundas studentiem, kas šeit ieradušies,” saka Zariņa.
Arī pērn bija plašas diskusijas par darbaspēka trūkuma apdraudējumu valsts ekonomiskajai izaugsmei. „Daudz tika diskutēts par to, vai mēs varam rast risinājumus valsts iekšienē, vai mums ir jāpiesaista darbaspēks no ārvalstīm, tajā skaitā no trešajām valstīm.
Bet mēs joprojām uzskatām, ka lielā mērā mēs to varam risināt ar esošajiem resursiem.
Vienkārši šeit ir jāskatās, kas ir tās efektīvākās aktivitātes, kuras veicot, mēs varam nodrošināt vajadzīgo darbaspēku valstī,” norāda Simsone.
Viens no lielākajiem Latvijas izaicinājumiem esot iekšējā mobilitāte, stāsta Simsone. Proti, ja iedzīvotāji būs gatavi pieņemt no savas dzīvesvietas attālākas darba vietas, tad darbaspēka trūkuma jautājumus varēs risināt efektīvāk. NVA arī aicina iesaistīties darba devējus tās organizētos pasākumos.
Šogad aģentūrā prognozē, ka attīstība vairs nebūs tik strauja, un sagaida, ka reģistrēto vakanču skaits vairs nebūs tik liels. Vienlaikus NVA vērtē, ka brīvo darbavietu skaits aizvien saglabāsies augstā līmenī.
