Viņa atzina, ka piedāvājumi palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un ieviest nodokļu progresivitāti vērtējami pozitīvi, bet ir skaidrs, ka būs lielas diskusijas, kur tieši novilkt līniju un ko uzskatīt par lielām algām, kurām piemērot lielāku nodokli.
Bela norādīja, ka Latvijā ir nenormāli liels tieši ļoti mazo algu īpatsvars, un pat lielāko ienākumu saņēmēji Latvijā vidēji nav tik labi nodrošināti kā mazāko ienākumu saņēmēji turīgākajās valstīs, piemērām, Dānijā.
Viņa arī pauda, ka pašreizējā piedāvājumā reforma nevienlīdzības mazināšanai nedos neko, jo - tikko cels akcīzes nodokli degvielai, tas ietekmēs visas pārtikas cenas, un daži eiro, ko iegūs nabadzīgākie iedzīvotāji, “izkusīs kā sniegs”.
Un rezultātā ieguvēji varētu būt tie, kam ir lielāki ienākumi – virs 1500 eiro mēnesī, nevis mazo algu saņēmēji.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021.gadam projektu, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.
