Sociālo uzņēmēju Latgalē vismazāk

Latvijā pamazām attītās sociālā uzņēmējdarbība, taču lielākais vairākums šādu uzņēmu atrodas Rīgā vai Pierīgā, savukārt Latgalē ir tikai 4% no visiem reģistrētajiem sociālajiem uzņēmumiem. Viens no tādiem ir atbalsta mājas „Brīvupes”, kas Balvu novadā piedāvā kanisterapijas pakalpojumus.

Sociālo uzņēmēju Latgalē vismazākIveta Čigāne

„Sociālais uzņēmums mums ir ļoti jauns, mums būs tikai gads,” rīta agrumā pastaigājoties Balvu pilsētas parkā ar galvenajiem kanisterapijas pakalpojuma sniedzējiem – diviem samojedu šķirnes baltiem, pūkainiem suņiem –, par jaunizveidoto sociālo uzņēmumu pastāstīja „Atbalsta mājas „Brīvupes”” valdes locekle Ingrīda Supe.

„Patiesībā šajā nozarē es jau strādāju pirms tam, jo mēs [pakalpojumus] iedzīvotājiem sniedzam vairākus, tostarp kanisterapijas un Montesori nodarbības. Iespējas, ko sniedz Labklājības ministrija un “Altum” kopā, kad bija iespēja pieteikties grantam, varbūt arī virzīja pieņemt lēmumu veidot sociālo uzņēmumu, jo līdz šim darbojos kā individuālais pakalpojumu sniedzējs,” pastāstīja Supe.

Ingrīda Supe ar apmācītiem suņiem Doru un Sani sniedz terapeitiskus pakalpojumus Balvu un apkārtējos novados. „Šajā lauciņā es esmu jau trīs gadus, un tas mani arī mudināja virzīties tālāk, jo es redzēju šīs vajadzības. Mūsu klienti ir gan sociālo dienestu klienti, gan arī vecāki, kuri meklē dažādus risinājumus, kad viņu bērniem vajadzīgs kāds atbalsts attīstībā. Tāpēc tas man neradīja šaubas par pakalpojuma pieprasījumu. Šaubas ir par to, kādā apjomā tie būs vajadzīgi,” pastāstīja sociālā uzņēmuma vadītāja.

Balvu novadā reģistrēti divi sociālie uzņēmumi. Novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) norādīja, ka pašvaldība ir ieinteresēta jebkādas, arī sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, turklāt sociālie uzņēmēji var kļūt par neatsveramu palīgu pašvaldībai.

„Lielākajai daļai cilvēku, kas iesaistās sociālajā uzņēmējdarbībā, tas vairāk ir viņu sirds aicinājums, tur nav biznesa. Pašvaldība nestāv malā. Ja mēs runājam par „Brīvupēm”, mēs esam pirkuši pakalpojumus, novirzījuši klientus uz šo uzņēmumu. Šobrīd skatāmies, kā mums sakārtot infrastruktūru. Lai aizbraukt uz „Brīvupēm”, ir jābrauc pa grants seguma ceļu, kas varbūt šobrīd ir gana labi izbraucams, bet ne katrs grib braukt pa putekļainu ceļu. Tāpēc mēs skatāmies, kā pēc iespējas ātrāk tur uzklāt melno segumu,” sacīja Maksimovs.

Arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa uzsvēra, ka sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir aktuāla, taču pagaidām tieši Latgalē tai iedzīvotāji pievēršas diezgan kūtri. „Situācija ir izveidojusies tāda, ka

no kopējā sociālo uzņēmumu skaita šobrīd aktīvi ir 193 uzņēmumi un tikai 4% no tiem darbojas Latgalē. Šobrīd lielākā daļa sociālo uzņēmu atrodas Rīgā vai Pierīgā,” pastāstīja Zeiļa.

Sociālā uzņēmuma „Atbalsta mājas „Brīvupes” valdes loceklei Ingrīdai Supei, runājot par sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latgalē, ir savs skaidrojums tam, kāpēc cilvēki tajā iesaistās tik kūtri: “Es domāju, ka daudzi nesaprot, negrib iedziļināties jaunās lietās, ko tās dod. Nesaprot, es domāju, arī pašvaldības, kāds ir labums un kāds ir ieguvums no šādiem uzņēmumiem. Varbūt arī tas ir šķērslis, ka sociālajam uzņēmumam ir nosacījums, ka viņš nevar savu peļņu, teiksim, izņemt naudiņu ārā, bet drīkst to ieguldīt tikai uzņēmuma attīstībā.”

Kā mudināt iedzīvotājus, biedrības un uzņēmējus pievērsties sociālajai uzņēmējdarbībai? Regita Zeiļa redz ciešāku sadarbību un informācijas izplatīšanu starp pašvaldībām, dažādām organizācijām un iedzīvotājiem: „Lai Latgalē būtu vairāk sociālo uzņēmumu, es domāju, noteikti ir jāveicina informācijas pieejamība par sociālo uzņēmējdarbību, jāveicina cilvēku zināšanas un prasmes, jo sociālā uzņēmējdarbība ir zināmā mērā balstīta uz iniciatīvu un pilsoniskuma apzinīgumu. Līdz ar to pamatā ir nevalstiskais sektors un arī spēcīgi, zinoši līderi, kuri gatavi darīt vairāk, lai ietekmētu sabiedrību sev apkārt. Lai to izdarītu, ir jāiesaistās arī vietējām pašvaldībām un vietējām lēmējvarām.”

Nākamnedēļ, lai popularizētu sociālo uzņēmējdarbību, Latvijā trešo gadu pēc kārtas norisināsies Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa ar devīzi “Sociālā uzņēmējdarbība – kad izaicinājumi pārtop aicinājumā!”. Tā ir veltīta sociālo uzņēmumu izaugsmei un sabiedrības izpratnes veidošanai par to, kā ar šādu komercdarbību var radīt kopēju labumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt