Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Dobeles skolā – bērnu spējām pielāgots mācību modelis

Panorāma

Vajadzēs papildu naudu valsts aizsardzībai

LM grib atcelt sociālo iemaksu “griestus”

Sociālo iemaksu likmes samazināšanu vērtēs kopā ar budžetu

Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais labklājības ministrs Uldis Augulis pagaidām visai atturīgi izsakās par iespēju, ka ministrija varētu nākt klajā ar ierosinājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.

Lai mazinātu nevienlīdzību sabiedrībā, ir jāatceļ sociālo iemaksu griesti - valsts turīgākajiem iedzīvotājiem jāiemaksā sociālajā budžetā no visiem saviem ienākumiem, nevis tikai valsts noteikto maksimālo summu. Šādu un vēl vairākas izmaiņas pabalstu sistēmā informatīvajā ziņojumā valdībai iekļāvusi Labklājības ministrija.

Šobrīd pastāvošie sociālo iemaksu “griesti” faktiski nozīmē,  ka cilvēki, kuri pelna ļoti labi, var neveikt to obligātās iemaksas daļu, kas pārsniedz valsts noteikto maksimālo summu. Tas turīgākos nostāda labākā situācijā par pārējiem, uzskata Labklājības ministrijā. Tiesa, gadā noteikto 46 400 eiro iemaksu griestus Latvijā pārsniedz vien 0,5 procenti no sociāli apdrošinātājiem cilvēkiem. Atceļot šo slieksni, sociālajā budžetā ieripotu par 45,4 miljoniem eiro vairāk.  

Piedāvājuma izskatīšana no valdības otrdienas darba kārtības tomēr izņemta. Tas gan nenozīmējot atsacīšanos no ieceres. Piedāvājumu nolemts vispirms izskatīt nākamā gada budžeta kontekstā un izdiskutēt ar sociālajiem partneriem. Tikmēr aptaujātie eksperti sociālo iemaksu griestu atcelšanu atzīst par loģisku soli ceļā uz solidaritāti un nevienlīdzības mazināšanu.

Labklājības ministrs Uldis Augulis nenoliedz, ka viņa vadītās ministrijas rīcībā ir aprēķini par to, cik valsts budžetam izmaksātu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana par pusi procentpunkta. Tomēr viņš uzsver, ka sociālo iemaksu likmes izmaiņas ir jāskata kontekstā ar nākamā un turpmāko gadu budžetiem, tādēļ jebkādi lēmumi varētu tikt pieņemti tikai pēc vēlēšanām: „Mēs zinām, cik maksā pusprocents, cik maksā procents, mums informācija ir. Tas ir jāvērtē kopā ar budžetu, jo mēs redzēsim makroekonomiku visdrīzākais, ka pēc vēlēšanām. Plus tam salīdzinoši ar maiju jau ir izaugsme nokritusies, kas ir plānotā uz nākošo gadu. Tā ka tas viss ir jāskatās budžeta kontekstā.”

„Droši vien, ka ir jāskatās ne tikai sociālais, bet arī minimālā alga, neapliekamais minimums, tas viss ir skatāms kopā budžetā. Ir jāskatās kopā, kā tas atsaucas uz sociālo budžetu, jo sociālais budžets nav vienai dienai, sociālais budžets ir gadiem piecdesmit kā minimums. Šobrīd iet labi un izskatās, ka gada beigās mums jau būs uzkrājums,” skaidro ministrs.

Labklājības ministrija valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā norāda uz nepieciešamību no 2016. gada atcelt tikai šogad atjaunotos sociālo iemaksu griestus jeb maksimālā apmēra ierobežojumu. Labklājības ministrija to argumentē ar apsvērumu, ka sociālo iemaksu griesti veicina sabiedrības nevienlīdzību, jo lielo algu saņēmējiem sociālās iemaksas ir jāmaksā tikai no daļas savu ienākumu.

„Atceļot šos pabalstu ierobežojumus, pirmkārt tiek iegūts tas, ka arī no turīgākiem cilvēkiem, no lielākām naudas summām tiek papildināts sociālais budžets. Tas nozīmē, ka ir vairāk naudas, kuru pārdalīt mazāk turīgiem iedzīvotājiem pabalstu saņemšanai, gan slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem,” skaidro “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.

Tikmēr Latvijas universitātes Socioloģijas nodaļas docente Līga Rasnača skaidro, ka Igaunijā un Lietuvā griesti nav šo griestu. „Iemaksas jāveic no visiem ienākumiem, un  ne tikai no darbā gūtajiem, bet arī, piemēram, no nekustamā īpašuma, no biznesa ienākumiem,” uzskata Rasnača.

„Mums reizēm ir dīvaina izpratne par solidaritāti un nevienlīdzības mazināšanu, un mēs saprotam tā, ka nevienlīdzības mazināšana ir – piesviedīsim kādus piecus eiro klāt tiem, kas saņem mazākos pabalstus, pensijas vai algas. Parasti tie, kam lielāki ienākumi, arī vairāk var ko izmantot no sabiedriskiem labumiem, tāpēc tas ir tikai taisnīgi, ka viņi maksā drusku vairāk [nodokļos],” uzskata Rasnača.

Vienlaikus Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā parādās plāni ierobežojumus ieviest vidējās apdrošināšanas iemaksu algai  - citiem vārdiem – summai, no kuras aprēķina maternitātes, bezdarbnieka un citu pabalstu apjomu.

Plānotas arī  pārmaiņas, piemēram, attiecībā uz ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtību, kuras eksperte izceļ kā būtiskas.

„Tagad par pirmo bērnu joprojām saglabāsies 11 eiro, par otro bērnu jau divas reizes lielāka summa, bet par trešo bērnu un vairāk bērniem būs pabalsts trīskāršā apmērā. Tas nozīmē, ka ģimenē ar trīs bērniem vecāki faktiski līdz [bērnu] padsmit gadu vecumam gadā varētu saņemt 800 eiro,” skaidro Use-Cimmermane.

Tas, protams, pie nosacījuma, ja plānos nekas nemainīsies. Tajā pašā laikā Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā parādās iecere griestus ieviest summai, no kuras aprēķina maternitātes, bezdarbnieka un citu pabalstu apjomu.

Tikmēr bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kuras laikā tika pieņemts lēmums par tā dēvētā socnodokļa griestu atjaunošanu, pauž aizdomas, ka šādas iniciatīvas patiesais mērķis ir atteikšanās no apsolītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma: „Labklājības ministrijas ierēdņiem, tiem pašiem, kas tur neatšifrēti saka, ka tas veicina nevienlīdzību, nebija pirms gada vispār pat prātā nekas tāds. Ir vairāki Satversmes tiesas lēmumi, kas ir bijuši uz to pusi, ka - ja neierobežo iemaksas, ir sarežģīti ierobežot izmaksas. Finanšu ministrija bija informēta par to, ka nākamgad varētu mazināt par pusprocentu sociālās apdrošināšanas iemaksu. Un es domāju, ka tas ir darīts ar vienu mērķi, proti, lai varētu pēc tam atteikties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma.”

„Tā ir izdabāšana pašvaldībām. Viņi vienkārši meklē dažādus veidus, kā uzrādīt kaut kādu progresu vai lielākus ienākumus sociālajā budžetā, lai varētu pēc tam nākt ar sociālo iemaksu likmes mazināšanu un teikt: nu, redz, mums nav jāaiztiek iedzīvotāju ienākuma nodoklis,” saka Viņķele.

Jau šogad sociālo iemaksu likme tika samazināta par vienu procentpunktu, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana tika atlikta līdz 2015.gadam.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas iepriekš sniegtajām ziņām, šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā bija izveidojies 29 miljonu eiro liels pārpalikums. 

Labklājības ministrijas precīzāku komentāru par ieceri un to, vai šajā plānā vēl kaut kas varētu mainīties, pirmdien nesniedza.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt