Sociālie partneri nevienojas par diferencētu neapliekamo minimumu un minimālās algas celšanu

Valdībai ar sociālajiem partneriem – arodbiedrībām un darba devējiem – nav izdevies vienoties nedz par iecerēto ar nodokli neapliekamā minimuma piemērošanas sistēmas reformu, nedz par minimālās algas palielināšanu. Pie šī jautājuma apspriešanas sociālie partneri atgriezīsies augustā.

Valdības sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai – ir nopietni iebildumi pret ministriju piedāvājumu no nākamā gada Latvijā ieviest diferencētu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu un palielināt minimālo mēnešalgu.

Īpaši asu kritiku šopēcpusdien notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē izpelnījās Finanšu ministrijas piedāvātā neapliekamā minimuma piemērošanas sistēmas reforma. Pēc ministrijas valsts sekretāres vietnieka Ilmāra Šņucina teiktā, tās mērķis ir pakāpeniski diferencēt neapliekamo minimumu, tādējādi samazinot ienākumu nevienlīdzību.

"Mēs piedāvājam pakāpeniski pāriet no šīs esošās sistēmas ar neapliekamo minimumu, kas ir visiem vienāds – 75 eiro, uz jauno sistēmu ar tādu nolūku, lai šis pārejas periods neradītu kādas naudas plūsmas problēmas tieši iedzīvotājiem ar algām zem vidējās algas," skaidroja Šņucins.

LDDK eksperts Pēteris Leiškalns gan uzskata, ka Finanšu ministrija nepiedāvā reālu risinājumu un patiesībā reformas efekts var izrādīties gluži pretējs cerētajam.

"Attiecībā uz nevienlīdzību, šeit ir tas neapliekamā minimuma paradokss, ka viņš nerisina nevienlīdzības problēmu, bet patiesībā viņš palielina nevienlīdzību starp personām, kam ir zemi ienākumi. Ja, piemēram, man kā vecpuisim iedod palielinātu neapliekamo minimumu, es iegūstu 10 eiro, un mammai kaimiņos, kas uztur divus bērnus, arī iedod 10 eiro, tad viņas mājsaimniecībā šie 10 eiro tiek dalīti uz trijām daļām, kā rezultātā nevienlīdzības plaisa starp mani un šo nosacīti trūcīgāko grupu tikai palielinās," teica Leiškalns.

Piedāvājums ar IIN neapliekamā minimuma apmēru sasaistīt ar algu apmēru nav pa prātam arī arodbiedrībām. Ar īpašām aizdomām arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers raugās uz ieceri mainīt neapliekamā minimuma piemērošanas kārtību.

"Kādam jau par to arī jāmaksā ir. Un tur maksās valsts caur Valsts ieņēmumu dienestu, par to maksās darba devēji, jo sarežģīsies grāmatvedība un vajadzēs papildu darbu darīt tur. Un arī darba ņēmējiem palielināsies šī administratīvā slodze, jo viņiem vajadzēs deklarācijas pildīt. Un tur tā piezīme, ka tās būs vienkāršas, ir diezgan laiku apsteidzoša, jo es šajā valstī neko vienkāršu neesmu redzējis deklarāciju ziņā," tā Krīgers.

Finanšu ministrijas piedāvājums paredz, ka, sākot no 2017. gada, zemāk atalgotajiem iedzīvotājiem neapliekamais minimums tiktu pārrēķināts, bet, lai saņemtu pārmaksāto nodokli, viņiem Valsts ieņēmumu dienestā būtu jāiesniedz gada ienākumu deklarācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti