Valdības sociālie partneri Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina, ka kopumā nenoraida budžeta projektu un novērtē, piemēram, veselības un izglītības jomām paredzēto finansējuma pieaugumu, taču vēlētos plašāku iesaisti sarunās par budžeta veidošanu.
Lielākos iebildumus cēlusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, jo valdība neesot gana ieklausījusies sociālajos partneros un nav pilnībā izpildīti likumi par finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības šefs Egils Baldzēns piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē uzsvēra, ka nākamā gada budžeta projektā ir daudz labu lietu, tomēr viņš nevar atbalstīt 2020. gada budžeta projektu pašreizējā veidolā.
Vēlamie uzlabojumi būtu iespējami, ja politiķi vispirms būtu uzklausījuši sociālos partnerus. Risinājumus arodbiedrības meklēs Saeimā, sarunās ar Saeimas frakcijām, piemēram, par likumā ierakstīto solījumu mediķu algas palielināt par 20% vai gandrīz trīs reizes vairāk, nekā ieplānots nākamā gada budžetā.
„Strīdus ābols ir viens. Tas ir finansējums veselības aprūpei, izglītībai un zinātnei. Tās ir akūtas formas, kas mums var nodrošināt ekonomisko izrāvienu. Slimības pabalsti nepārtraukti pieaug. Kāpēc? Kāpēc mums pietrūkst produktivitātes? Varbūt tāpēc, ka mums tautsaimniecība nav pietiekami sasaistīta ar izglītību un zinātni? Kāpēc bezdarbniekiem ir tādas prasmes, kas neder darba devējiem? Ir daudz jautājumu,” izteicās Baldzēns.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs pievienojās kolēģa teiktajam, ka nākamā gada budžeta izstrādē sociālie partneri nav pietiekami uzklausīti.
Darba devēji iebilst pret neizdiskutēto lēmumu celt minimālo darba samaksu un ieceri samazināt bezdarbnieku pabalstu, nemainot darbaspēka nodokļus. Tomēr darba devēji neliks šķēršļus budžeta apstiprināšanai.
“Ja mēs sākam vērtēt, kā mēs pēdējā laikā strādājam, tieši gatavojot budžetu, mēs uzskatām, ka vairāk skatāmies pozitīvā virzienā. Varbūt mēs varam vēl vairāk jums palīdzēt, jo tas palīdzētu pieņemt pareizākus lēmumus un mēs obligāti sasniedzam vai būsim ļoti tuvu saviem mērķiem, kas nodrošina sociālo stabilitāti. Kad ir sociālā stabilitāte, tad cilvēki strādā, mīl, precas,” viņš teica.
Apzinot darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju viedokli, premjerministrs Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības” novērtēja sociālo partneru lomu un līdzšinējās sarunas, tomēr lika nojaust, ka politiķiem lēmumi budžeta veidošanā nebija vienkārši. Tomēr vairāk naudas būs arī sociālo partneru nosauktajām jomām.
”Es varu tikai atgādināt sociālajiem partneriem, ka tas, par ko jūs pastāvat, ir iekļauts šajā budžetā. Es aicinātu jūs nepretnostatīt sevi valdībai, jo tad trīspusējās sadarbības jēga sākt pazust. Mēs runājam par budžeta pieaugumu, un tā nav tā reize, kad visiem sakasīties," aicināja premjers.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sacīja, ka budžetā maz norāžu par nozaru attīstību: “Būtiski tas, ka nevaram teikt, ka tas ir attīstības budžets. Tas ir sabalansēts. Bet, ja jautā, kas ir tieši attīstībai, tad atbilde ir par Eiropas fondu investīcijām nākotnē. Tas, protams, ir svarīgi, bet mēs gribētu redzēt vairāk attīstības komponenti.”
LDDK arī vēlas, lai valdības sociālie partneri savlaicīgu iesaisti konsultācijās un budžeta veidošanā. "Sociālo partneru iesaiste nebija pietiekami laicīgus. Tas rada konsekvences attiecībā uz to, ko saprot, ko nesaprot un kāpēc lēmums no viena partnera puses ir citādāks," sacīja Meņģelsone.
LDDK iebilst pret politiķu vēlmi vienpusēji pieņemt lēmumu par minimālās darba samaksas celšanu, nekonsultējoties ar sociālo partneru organizācijām, kā arī ieceri samazināt bezdarbnieku pabalstu, nesamazinot darbaspēka nodokļus, norādīts konfederācijas paziņojumā medijiem.
LDDK aicina izvērtēt iespēju ieviest fiskāli neitrālu fiksēto neapliekamo minimumu, aizstājot esošo diferencēto neapliekamo minimumu.
Iepriekš arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns intervijā Latvijas Radio norādīja, ka, veidojot nākamā gada budžetu, konsultācijas ar sociālajiem partneriem nav notikušas.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") esot aicinājis abu pušu pārstāvjus piedalīties koalīcijas partiju Sadarbības padomē, informēja LDDK.
KONTEKSTS:
Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad.
Prioritārajiem pasākumiem 2020. gada budžetā papildus pārdalīs 173,9 miljonus eiro. No tiem 91,12 miljoni eiro pārdalīti ministriju prioritātēm, starpnozaru prioritārajiem pasākumiem papildus pārdalīti 72,4 miljoni eiro, bet 10,44 miljoni eiro pārdalīti neatkarīgo iestāžu prioritātēm.
Sociālie partneri - gan darba devēji, gan arodbiedrības - pauduši pārsteigumu par ieceri samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņu un apjomu.
