Arī par spīti Lielbritānijas balsojumam par izstāšanos no Eiropas Savienības Latvijai ir jāturpina iesāktā budžeta veidošanas politika un jāturpina darbs pie sasāpējušo problēmu risināšanas – šādi īsumā var raksturot gaisotni pirmdien, 27.jūnijā, notikušajās sociālo partneru diskusijās ar valdību par nākamā gada budžetu.
Sociālie partneri sarunu laikā arī valdībai uzsvēra, ka atbalsta spēcīgu Eiropas Savienību un Latvijas aktīvu līdzdalību tajā, un norādīja, ka šogad starp budžeta veidošanas prioritātēm saskata nodokļu sistēmas un ekonomiskās vides stabilitātes nodrošināšanu.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) arī prognozēja, ka šogad un nākamgad nekādas vērā ņemamas izmaiņas nodokļu sistēmā nav plānotas.
“2017.gadā nodokļu palielinājumi nav gaidāmi. Par to mēs esam jau arī vienojušies, ka nodokļu sistēmas caurskatīšana, izskatīšana un arī esošo atvieglojumu pārskatīšana, kā arī sloga pārnešana no darbaspēka uz kapitālu tiek šogad izdiskutēta,” sacīja premjers.
“Tiek parādīta nākotnes ilgtspējīga nodokļu sistēma, kurā būs sava vieta arī progresivitātei un citiem ieteikumiem, kurus sniedz Pasaules Banka. Bet mēs esam šobrīd vienojušies un arī valdība sola, ka nebūs izmaiņas nodokļu politikā nākamajā gadā,” norādīja premjers.
Vēl sociālie partneri atbalsta valdības formulētās tēriņu prioritātes, tomēr no valdības sagaida rūpīgas un regulāras valsts tēriņu revīzijas ieviešanas, kas ļautu efektīvāk izmantot jau šobrīd pieejamos valsts ieņēmumus, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
“Viena daļa mums ir nodokļu ieņēmumi, bet otra daļa ir budžeta revīzija. Mēs vienojāmies par 25 procentu budžeta bāzes revīziju kopā ar sociālajiem partneriem katru gadu,” sacīja Meņģelsone.
“Mēs esam sākuši analizēt un iesniegt valdības vadītājam tos savus priekšlikumus, kur mēs redzam, ka budžeta bāzes ir vienkārši jāpārskata. Un tur arī būs tā rezerve, kādā veidā realizēt reformas. Jo mēs tajā pašā laikā piekrītam, ka ir prioritātes – veselība un izglītība -, kurām naudu vajag papildus,” pauda Meņģelsone.
Valdības iecerei par nodokļu saglabāšanu pašreizējā līmenī, veidojot nākamā gada valsts budžetu, kā arī turpināt strādāt pie sistēmas izmaiņām 2018.gadā, savu atbalstu ir paudusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
