Sociālie partneri deputātiem pārmet valdības «apiešanu» jautājumā par minimālās algas celšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti piektdien, 7. oktobrī, vienbalsīgi lēma virzīt uz Saeimu likumprojektu par minimālās algas celšanu no nākamā gada. Pret to iebilda sociālie partneri, sakot, ka minimālās algas jautājums jāskata nevis parlamentā, bet valdībā līdz ar nākamā gada budžetu. Patlaban Latvijā minimālā alga ir 500 eiro, un pērn gandrīz 18% no iedzīvotājiem saņēma minimālo algu vai mazāk.

Sociālie partneri grib jautājumu par minimālas algas celšanu skatīt kopā ar budžetu
00:00 / 03:07
Lejuplādēt

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienbalsīgi lēma, ka nākamajā ceturtdienā Saeimā 2. lasījumā jāskata priekšlikums no nākamā gada celt minimālo algu līdz 620 eiro, bet 700 eiro apmērā  no 2024.gada. Uz otro lasījumu papildu priekšlikumi nav saņemti. Evita Zālīte-Grosa no "Konservatīvo" frakcijas aicināja nekavēties ar minimālās algas celšanu un norādīja, ka jautājums diskusijās ir iestrēdzis pārāk ilgi, arī Nacionālā trīspusējā sadarbības  padome (NTSP) par to nav spējusi vienoties.

"Mēs gaidām, gaidām, un NTSP nevar vienoties. Tas nozīmē, ka iet uz priekšu laiks, mēs nezinām, cik ilgi veidosies valdība, visi runā, ka vajag minimālo algu celt. Ja mēs šobrīd nepieņemsim šo likumu, tad uzņēmēji un ministrijas nezinās, ar ko rēķināties.

Manuprāt, ir jāpieņem tagad un jāiet uz priekšu, jo šādi vilkt garumā inflācijas laikā ir neprāts," sprieda Saeimas deputāte.

Patlaban Latvijā minimālā alga ir 500 eiro, un šogad Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas tā netika celta. Labklājības ministrijas (LM) vērtējumā minimālā alga būtu jāceļ jau no nākamā gada 1. janvāra, lai Latvija neatpaliktu ne tikai no citām Baltijas valstīm, bet arī Eiropas Savienības. Tas nepieciešams, lai neveidotos vēl lielāki nabadzības riski.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns palika pie sava – minimālā alga jāceļ, bet, viņaprāt, nevajadzētu pārcelt uz parlamentu tās lietas, kurām jānotiek sociālā dialoga laikā.

"Pamatā tas notiek budžeta pakas ietvarā. NTSP izskata jautājumu un sociālā dialogā ar arodbiedrību un darba devēju pārstāvjiem kopā ar Ministru kabinetu izrunā lietas un budžeta pakas ietvaros pieņem lēmumu. Tā tas ir bijis, un tā tas arī būs. Tas noteikti šogad notiks, tur nav vispār nekādu domu un runu, ka tas varētu nenotikt," skaidroja Leiškalns.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Politikas daļas eksperte Kristīne Robežniece aicināja neizjaukt lietu kārtību.

"Ir saprotams šis rosinājums celt minimālo algu, ņemot vērā visus apstākļus, bet ir jānorāda uz šo procesu un lietu kārtību. Otrkārt, es vēlos vēl norādīt, ka minimālā alga ir piesaistīta dažāda veida finansējumiem, tostarp arī partiju finansējumam. Tas nozīmē, ka arī tas mainīsies. Liels lūgums no mums kā sociāliem partneriem, lai tas notiek diskusijās ar mums," sacīja LTRK pārstāve.

Latvijā pērn gandrīz 18% iedzīvotāju saņēma minimālo algu vai mazāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti