Atbilstoši valdības iecerei ar nākamā gada budžetu saistītajām nodokļu sistēmas izmaiņām pozitīvi būtu jāskar gandrīz ikvienu strādājošo, un kopumā sabiedrība no tām būšot ieguvēja.
Finanšu ministrija (FM) uzsver, ka pirmkārt tas ir saistīts ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu par 10 eiro - līdz 85 eiro. Papildus tam zemāk atalgotajiem strādājošajiem iecerēts ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, kas pakāpeniski augs līdz 160 eiro.
Šos atvieglojumus lielā mērā ļaus nodrošināt tā dēvētais solidaritātes nodoklis, ko piemērotu algām virs 48 000 eiro gadā un kas pēc apjoma būtu līdzvērtīgs sociālajām iemaksām.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") uzskata, ka šāds nodoklis ļaus likvidēt šobrīd nodokļu sistēmā pastāvošo situāciju, ka, sasniedzot noteiktu atalgojuma apjomu, strādājošais procentuāli nodokļos un nodevās sāk maksāt mazāk.
Solidaritātes nodoklis
Visai algai, arī tai daļai, kas pārsniedz 4000 eiro, piemēro
- gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (pašlaik 23%)
- gan sociālā nodokļa likmi – darba devēja daļu 23,59% un darba ņēmēja daļu 10,5%.
Taču sociālās apdrošināšanās iemaksu “griesti” saglabājas un pabalstus un pensijas aprēķinās no iemaksām, kas nepārsniedz 4000 eiro mēnesi.
VSAA aprēķinās pārmaksu – darba devēja un darba ņēmēja iemaksas sociālajā budžetā par algām, kas pārsniedz 4000 eiro:
- Līdz šim gada beigās pārmaksu atmaksāja uzņēmējiem un darbiniekiem
- Paredzēts, ka turpmāk atmaksu nevarēs saņemt un pārmaksu kā “solidaritātes nodokli” ieskaitīs pamatbudžetā.
"Līdz šim šī ir bijusi regresīva lieta, kas palielina varbūt spriedzi sabiedrībā un palielina nevienlīdzību. Ar šo priekšlikumu mēs esam novērsuši šo situāciju un ar progresīvo neapliekamo minimumu mēs arī mēģinām ieviest progresivitātes elementus,"
Ar atbalstītajiem priekšlikumiem valdībai vienlaikus gan ir izdevies panākt situāciju, kas daudzās citās valstīs būtu gluži vai neiedomājama - panākt darba devēju un darba ņēmēju organizāciju vienprātību. Gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan arodbiedrības ierosinājumus raksturo kā sociālo apdrošināšanas sistēmu kropļojošus un kļūmīgus.
"Tiek piedāvāts sakropļot sociālās apdrošināšanas sistēmu ar kaut kādu nesaprotamu solidaritātes nodokli, kur nevar saprast īsti, kā to iekasēs un kur pēc tam izmantos," teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers.
Savukārt LDDK viceprezidents Mārtiņš Bičevskis norāda, ka jaunā nodokļu politika simbolisku finansiālu ieguvumu izkliedēs praktiski visiem iedzīvotājiem, bet maz palīdzēs sociāli neaizsargātākajām sabiedrības grupām.
"Mūsuprāt, tas instruments [neapliekamais minimums] bija daudz vairāk jāvērš uz mazāk aizsargātajām ģimenēm," teica Bičevskis.
Neglaimojošs par apstiprināto budžetu ir arī uzņēmēju organizāciju viedoklis – pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Jāņa Endziņa domām, no uzņēmēju interešu viedokļa šis ir sliktākais valsts budžets pēdējos piecos sešos gados.
Valdības sociālie partneri iepriekš valsts budžetu ierosināja lāpīt ar pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu, norādot, ka šī nodokļa paaugstināšana ļautu Latvijas ražotājiem saglabāt nemainīgu konkurētspēju eksporta tirgos, tomēr valdošie politiķi šo ierosinājumu kā pārāk politiski riskantu noraidīja.
