Vienošanās panākta ceturtdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē. Finansisti aprēķinājuši, ka minimālās algas celšana no 200 līdz 225 latiem tās saņēmēju makos dos papildu 20 latus.
Kā skaidroja LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, pašreizējos ekonomiskajos apstākļos minimālās algas paaugstināšana šādā apmērā esot samērīgs solis. Tiesa, darba devēju konfederācija arī cēlusi iebildumus. Latvijas darba devēju konfederācija vēlējās, lai minimālā alga tiktu palielināta ne vairāk kā par 10% jeb līdz 220 latiem uz papīra. Darba devēju uzsvēra, ka lielākā daļa organizāciju biedru ir lielie uzņēmumi, kuros vidējā alga ir no 500 līdz 700 latu, tādēļ minimālās algas paaugstināšana šos uzņēmumus neskars, taču pret minimālās algas palielināšanu iestājās mazie lauku uzņēmumi, kuriem minimālās algas celšana rada papildu izmaksas.
„Tomēr tas joprojām neatceļ nepieciešamību domāt un rīkoties kompleksi – tostarp pārskatīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu un izmantot citus instrumentus, kā paaugstināt iedzīvotāju labklājību un arī mazināt ēnu ekonomiku,” norādīja Menģelsone.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem augstākais nabadzības risks ir nepilnām ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm ar trim un vairāk bērniem. Šī iemesla dēļ LDDK jau iepriekš norādījusi, ka ir būtiski paaugstināt arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.
LDDK jau iepriekš norādījusi, ka minimālās algas griesti skatāmi kontekstā arī ar citiem nodarbinātības un atalgojuma jautājumiem, lai neveidotos situācija, ka, nosakot ekonomiskajai situācijai neatbilstošu minimālās algas līmeni, darba devēji ir spiesti pārskatīt zemāk atalgoto darba vietu nepieciešamību un, iespējams, tās likvidēt vispār, tādējādi ietekmējot nodarbinātības rādītājus.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanai Latvijā minimālo algu no nākamā gada varētu palielināt no pašreizējiem 200 latiem līdz 225 latiem, bet IIN atvieglojumu par apgādībā esošiem būtu jāpalielina no pašreizējiem 70 latiem līdz 98 latiem. Savukārt ar IIN neapliekamo minimumu diferencēt atkarībā no ienākumiem – tā griesti ieviešot 84 latu apjomā.
Plānots, ka diskusijas par priekšlikumiem turpināsies vismaz līdz vasarai, jo ir jāvienojas arī ar pašvaldībām par kompensācijām pae ieņēmumu samazinājumu saistībā ar atvieglojumiem.
