Likumdevējus joprojām māc šaubas par ieceri novirzīt 1% no sociālajām iemaksām veselības aprūpei. Lai gan pagaidām pret to iebilst arī Labklājības ministrija, Finanšu ministrija sola nepiekāpties.
Trešdien parlamentā notika pirmā tikšanās, kurā Finanšu ministrija likumdevējus iepazīstināja ar jauno nodokļu pamatnostādņu projektu. Kopumā Finanšu ministrijas mērķi novērtēti pozitīvi, tomēr netrūkst arī bažu.
“Šodien stāvam pie durvīm, aiz kurām izskatās - pasaka, paradīze. Mēs par to runājam 10 gadus. Es neesmu vienīgi pārliecināts, ka mūsu valsts budžets un speciālais budžets to izturēs,” atzina Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).
“Cik reizes mēs Latvijas jaunāko laiku vēsturē neesam bāzuši roku sociālajā budžetā, tik reizes bija katastrofa,” atgādināja Saeimas deputāts Romualds Ražuks (“Vienotība”).
Savukārt deputāts Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) atzina, ka pagaidām neredz “veselības budžetam nepieciešamo pieaugumu”. No Veselības ministrijas amatpersonu ziņojuma izriet, ka nauda “ir neatliekamās palīdzības nodrošināšanai, tas nodrošina tikai 1/4 no vajadzībām, turklāt tur pat nebija mediķu darba samaksa ierēķināta”, norādīja Šics.
Finanšu ministrijas pārstāvji gan mierināja – no sociālā budžeta izņemto naudu kompensēs gaidāmā ekonomikas izaugsme un citu nodokļu reformas.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins skaidroja, ka sociālo budžetu iecerētā nodokļu reforma ietekmēs vismazāk, jo, reformējot tā dēvēto solidaritātes nodokli, pieaugs sociālās iemaksas no lielākajām algām, “papildus ir būtisks efekts no ekonomiskās izaugsmes un no darba algu pieauguma”.
“Tas aizvietos šos 80 miljonus,” sacīja Šņucins.
Tikmēr Labklājības ministrija aizvien ir skeptiska. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Hosams Abu Meri (“Vienotība”) norādīja, ka Latvijā ir ļoti daudz iedzīvotāju, kas vispār nemaksā nevienu centu sociālajās iemaksās un “kamēr mēs neatradīsim veidu, kā nodrošināt šo cilvēku pabalstus, mēs neko neatrisinām”.
“Mēs palielinām nodokli, lai iedotu citur, bet atrisinājuma ilgtspējīga sociālā budžeta saglabāšanai, lai visiem Latvijas cilvēkiem nodrošinātu pensiju vai pabalstus, es neredzu īsti skaidru piedāvājumu,” pauda Abu Meri.
Tikmēr Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) rosina apsvērt iespēju kāpināt iemaksu apmēru.
“Man grūti pateikt, kā deputāti uzskatīs.... Es vienu brīdi atpakaļ sāku domāt, vai mums nevajadzētu atgriezties pie palielinātas sociālās iemaksas. Patlaban tie ir 34,09%, kādreiz tie bija 35%. Ja 1% ir 80-90 miljoni, tad pienesumam jābūt lielākam,” sacīja Barča.
Pati Finanšu ministrija sola neatkāpties no mērķa par sociālo iemaksu daļas novirzīšanu veselības aprūpei. Drīzumā ar nodokļu pamatnostādņu projektu tiks iepazīstināta arī Saeimas Budžeta komisija.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Turklāt nodokļu reforma jāievieš tā, lai valsts budžetā nebūtu liels caurums. Bet bez kompensācijas mehānisma tas būtu diezgan smaga, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība). Savukārt pašvaldību ieņēmumu kritumu varētu kompensēt, uz vairākiem gadiem nosakot fiksētu procentu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Uzņēmēju un arodbiedrību organizācijas paudušas konceptuālu atbalstu šādai nodokļu reformas iecerei, norādot, ka tas ir līdz šim nopietnākais un radikālākais piedāvājums. Tikmēr eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.