Sociālajiem uzņēmumiem dažāda pieredze dīkstāves atbalsta saņemšanā

Latvijā sociālie uzņēmumi šajā krīzē piedzīvo dažādus laikus – kāds cīnās par izdzīvošanu, kāds piedzīvo darbības augšupeju. Tiem, kuriem darbība piedzīvo strauju lejupslīdi, ir iespējams pieteikties valsts atbalsta mehānismiem. Kāda ir sociālo uzņēmēju pieredze šajā ziņā, un kādi ir klupšanas akmeņi atbalsta saņemšanas procesā?

Sociālajiem uzņēmumiem dažādas pieredzes dīkstāves atbalsta saņemšanāLinda Zalāne
    Latvijā ir 97 sociālie uzņēmumi, un tie teorētiski var saņemt to pašu atbalstu, ko citi uzņēmumi, proti, dīkstāves atbalstu nodarbinātajiem, kā arī atlikt nodokļu maksājumus.

     

    "(..) Sociālajiem uzņēmumiem katru gadu ir jāatskaitās par savām sociālajām darbībām. Individuālā kārtā, protams, tas būs. Ja sociālais uzņēmums izstāstīs, kāpēc ir bijušas grūtības izpildīt kādu no šiem uzdevumiem, tad, protams, komisija, kas pie mums ministrijā darbojas, skatīsies ar izpratni, un tad attiecīgi šos uzdevumus viņi varēs vai nu nomainīt, vai samazināt to skaitlisko vērtību (..)," sacīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Juris Cebulis.

    Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Madara Ūlande uzsvēra, ka pieredze  atbalsta saņemšanā ir atšķirīga.

    "Ir tādi, kas dīkstāves atbalstu ir saņēmuši un ir ļoti priecīgi, un saka, ka, lūk, nu mēs varēsim noturēties virs ūdens. Ir tādi sociālie uzņēmumi, kas ir pieteikušies atbalstam un ir saņēmuši atteikumu. Viens būtisks trūkums, ko mēs esam identificējuši šajos dīkstāves atbalsta noteikumos, kas attiecas arī uz sociāliem uzņēmējiem, ir tas, ka uzņēmuma valdes locekļi šim pabalstam nevar pieteikties. Kur ir problēma? Sociālie uzņēmēji liela daļa ir mazi uzņēmumi, viena vai divu cilvēku uzņēmumi, kur pats dibinātājs un valdes loceklis ir arī pilna laika darbinieks.

    Viņš ir maksājis nodokļus, pilnīgi visu ielicis šajā uzņēmumā, un tikai tāpēc, ka viņš ir arī valdes loceklis, viņš šim pabalstam nevar pieteikties," skaidroja Ūlande.

    Tāpat ir tādi sociālie uzņēmēji, kas nevar pieteikties atbalstam, jo viņiem ir nodokļu parāds. Tie ir gatavi to nomaksāt, lai pie dīkstāves atbalsta tiktu.

    "Protams, sociālie uzņēmēji gribētu, lai katru viņu individuālo situāciju skata ļoti personalizēti un individualizēti. Es saprotu, ka šobrīd tas nav iespējams, jo Valsts ieņēmumu dienestā ir ļoti, ļoti daudz šo pieteikumu, bet mēs ceram, ka mēs varēsim izvilkt tās lielākās problēmas un tad dot ziņu Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, lai tas tiek risināts," teica asociācijas pārstāve.

    Noteikumi, lai saņemtu valsts atbalstu šajā krīzē, visiem ir vieni, tomēr situācijas ir dažādas. Negatīvā pieredzē dalījās bērnudārza "Mācos mācīties" (SIA "Barboleta") valdes priekšsēdētaja Baiba Blomniece-Jurjāne. Uzņēmums saņēma dīkstāves pabalsta atteikumu.

    "Neskatoties uz to, ka šogad ieņēmumi ir vismaz par 37% mazāki, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, mēs nekādi nevaram izpildīt šo formulu, ka pagājušā gadā mums ieņēmumi būtu bijuši lielāki, jo vienkārši uzņēmums strauji auga. Tāpēc mums ir dīkstāves atbalsta atteikums, jo, protams, ieņēmumu dienests vadās pēc Ministru kabineta noteikumiem," sacīja Blomniece-Jurjāne.

    Uzņēmums iesniedza apelāciju. Atkārtota atteikuma gadījumā tam var nākties atlaist no darba kvalificētus pedagogus.

    Savukārt SIA "Centrs cilvēka izaugsmei "Torņakalns"" padomes loceklis Kristaps Drone pieteicās dīkstāves pabalstam, un to dabūja.

    Uzņēmumā ir tikai viens algots darbinieks, un viņam pabalsts pienākas. Pārējie šajā uzņēmumā darbojas pēc brīvprātības principa.

    Drone uzsvēra, ka šajā gadījumā svarīgākais bija turpināt pildīt sociālo funkciju.

    "Viens no mūsu pamata mērķiem ir atbalsts krīzē. Uzņēmums šajā brīdī, kad krīze ir un būs aktīva, var piedāvāt bezmaksas saturu cilvēkiem, kas ir nonākuši krīzē, - dažādas lekcijas, seminārus. Vai dažāda veida instrumentus, kas šajā brīdī ir ļoti svarīgi. Mēs varam turpināt pildīt šo sociālo funkciju. Tas ir galvenais," klāstīja Drone.

    Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore uzsvēra, ka sociālajiem uzņēmumiem īpaša palīdzība nav nepieciešama. Tomēr būtu jāuzlabo jau esošie instrumenti, lai tos sociālie uzņēmēji arī varētu pilnībā izmantot.

    KONTEKSTS:

    Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.

    Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks.

    Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti