Sociālajā uzņēmējdarbībā gan meklē draugus vecumdienās, gan attīra gaisu no oglekļa dioksīda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sociālas problēmas var atrisināt radoši un ar to nopelnīt – to šonedēļ Rīgā pierādīja 15 sociālie uzņēmumi no visas Eiropas, kuri piedalījās Eiropas Investīciju bankas rīkotā Sociālo inovāciju turnīra finālā. To pārstāvētās nozares ir visdažādākās – no novecošanas un veselības aprūpes līdz izglītībai un vides aizsardzībai.

Kā sirmā vecumā rast jaunus draugus un pie viena mazliet nopelnīt?

Ļoti radošā veidā šo jautājumu atrisinājis īru sociālais uzņēmums „The Freebird Club” jeb „Brīvo putnu klubiņš”, kas izveidojis ceļotāju un viesu uzņemšanas platformu īpaši senioriem. Tas šogad ieguva Sociālo inovāciju turnīra specbalvu.

Uzņēmuma Pīters Mangans savu prezentāciju sāk ar vienkāršu faktu: Eiropa noveco. 2025.gadā trešdaļa eiropiešu būs vecāki par 60 gadiem. Tāpēc novecošanas radītu problēmu risināšanai pievēršas arvien vairāk sociālo uzņēmumu. Arī Mangana „Brīvo putnu klubiņš”.

„Par šo ideju varu pateikties savam tētim. Viņš ir pensionēts atraitnis un dzīvo viens,” stāsta Mangans. “Viņš apsaimniekoja man piederošu īres namu Īrijas laukos un regulāri tikās ar viesiem, kas tur apmetās. Bet, kolīdz atbrauca gados vecāki viesi, notika kas īpašs – viņi pavadīja kopā vairāk laika, devās uz krogu, spēlēja golfu… Manam tētim tas nāca ļoti par labu, un arī viesu atsauksmes bija izcilas,” norāda Mangans.

Tā Mangans pirms trim gadiem radīja platformu, kur vecāka gadagājuma ļaudis var izīrēt savas brīvās istabas citiem senioriem, kuri vēlas ceļot un iepazīt citus ļaudis savā vecumā.

Tagad tā darbojas jau vairāk nekā 20 valstīs.

Personiskā pieredze ir daudzu sociālo inovāciju pamatā – vai tie būtu jaunievedumi demences slimnieku aprūpē Lielbritānijā vai „vecvecāku adoptēšanas” pakalpojums Spānijā, kas ļauj jauniešiem veidot ciešas saites ar pansionātu iemītniekiem. Līdzās oriģinālām, bet vienkāršām idejām sacenšas arī augsti inženiertehnoloģiski sasniegumi. Piemēram, britu uzņēmums „Arborea”, ko izveidojis biotehnologs Džulians Melhiori.

„Mēs zinām, ka oglekļa izmeši ir galvenais globālās sasilšanas cēlonis,” saka Melhiori. “Tāpat zinām, ka augošā iedzīvotāju skaita dēļ nākamo 15 gadu laikā pasaulē vajadzēs par 35% vairāk pārtikas un par 50% vairāk enerģijas.

Uzņēmumā „Arborea” mēs cenšamies risināt visas šīs problēmas, ar mikroaļģu palīdzību ražojot mākslīgas bioniskās lapas, kas attīra atmosfēru no oglekļa dioksīda.

Vienlaikus šajā procesā rodas arī vērtīgas vielas, ko var izmantot vegānu pārtikā, lopbarībā un biodegvielā,” stāsta Melhiori.

„Ļoti vērtīgi, ka šāds pasākums notiek Rīgā, jo šāda līmeņa Eiropas sociālo inovāciju idejas klātienē nenākas dzirdēt bieži,” saka Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja un arī viena no inovāciju turnīra žūrijas locekļiem Madara Ūlande.

„Visas [turnīrā līdz šim redzētās] idejas ir pierādījušas, ka tās ir arī ilgtspējīgas un peļņu nesošas, tā kā sociālās inovācijas patiešām ir nākotne. Ļoti ceru, ka arī Latvijā gan Labklājības ministrija, gan Ekonomikas ministrija un Investīciju un attīstības aģentūra tiešām sāks pievērst uzmanību šiem jautājumiem, lai arī Latvijā sociālo inovāciju joma attīstītos tādā pašā līmenī kā citur Eiropā.”

Ūlande neuzskata, ka Latvijas mazais tirgus būtu šķērslis aktīvākai sociālo inovāciju attīstībai pašmājās.

„Piekrītu, ka Latvijā tirgus ir mazs, arī sociālo inovāciju jomā,” viņa saka. “Bet, kā mēs redzam arī no šo ideju autoriem, viņi nemērķē tikai uz savām valstīm. Savas valstis ir tās, kurās viņi notestē ideju, paskatās, kā tirgus uz to reaģē, bet viņu mērķi ir visa pasaule. Es domāju, ka Latvija šādā ziņā ir ļoti piemērota, lai notestētu ideju, bet jau no paša sākuma ir jāmērķē globāli. Jo sociālās inovācijas ir aktuālas visā pasaulē, un risinājums, kas strādā Latvijā, visdrīzāk strādās arī citur,” saka Ūlande.

Starp Eiropas Investīciju bankas rīkotā Sociālo inovāciju turnīra finālistiem neviena Latvijas uzņēmuma šoreiz nebija. Galveno balvu – 50 000 eiro – ieguva projekts no Zviedrijas, kas palīdz daudz ātrāk noteikt sirds slimību simptomus. Bet otro vietu ieguva Portugāles uzņēmēji ar krāsu kodēšanas sistēmu cilvēkiem, kas sirgst ar daltonismu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti