Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Baseini Latvijas mazpilsētās «aug kā sēnes pēc lietus»

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Trīs gadi kopš referenduma Krimā

Sociālā atbalsta reforma: Kad pensionāru un ģimeņu maciņi kļūs biezāki

Sociālā atbalsta reforma: Vispirms cels mazās pensijas un pabalstus daudzbērnu ģimenēm

Gandrīz divarpus gadus pēc koncepcijas "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" pieņemšanas valdībā un vairākkārtējiem Eiropas Komisijas (EK) aizrādījumiem par nepieciešamību reformēt minimālā ienākuma sistēmu, Labklājības ministrijā (LM) beidzot tapis šīs sistēmas pilnveides plāns. Tas paredz paplašināt atbalsta saņēmēju loku, un tā iedzīvināšanai turpmāko triju gadu laikā būtu nepieciešami desmitiem miljonu.

"Rekomendācijas par šo jautājumu Latvijai ir izteiktas jau no 2011. gada. Par to, ka ir nepieciešams mainīt sociālās palīdzības pabalstu sistēmu, lai mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem šis naudas apjoms, kas ir viņu rīcībā, būtu pēc iespējas lielāks. Garantētā minimālā ienākuma līmenis nav mainījies jau kopš 2009. gada, bet jau kopš 2011. gada Eiropas Komisija ir minējusi, ka šī ir joma, ko vajadzētu sakārtot un padarīt nabadzīgajiem iedzīvotājiem draudzīgāku," atgādina EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile.

Koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" valdība pieņēma jau 2014. gada oktobra beigās.

Taču tikai nupat pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē uzsaukts plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidei. No tā izriet, ka viss notiks pakāpeniski.

"Mums nācās pārstrukturizēt šos savus pasākumus atbilstoši valsts un pašvaldību budžetu iespējām, šo atbalstu ieviest pakāpeniski un vairāk koncentrēties uz mērķa grupām kā, piemēram, ģimenes ar bērniem un pensionāri, un cilvēki, kuru ienākumi ir ļoti zemi," stāsta Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Vispirms lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem

Lai vienotos par šādu pieeju, īpaši izveidotai darba grupai vajadzējis vairāk nekā divus gadus. Piedāvājums šķiet visnotaļ loģisks, ja ņem vērā, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datiem visvairāk nabadzības riskam pakļauti vientuļie pensionāri, nepilnās un daudzbērnu ģimenes. Tieši šīm iedzīvotāju grupām sociālo atbalstu plānots palielināt vispirms.

"Ar 2018. gadu ir paredzēti priekšlikumi, lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, proti, ģimenes valsts pabalsta palielināšana par trešo bērnu un nodrošinot lielāku pensiju indeksāciju personām ar lielu darba stāžu un mazu pensijas apmēru. Savukārt 2019. gadā tiek piedāvāti priekšlikumi paaugstināt ienākuma līmeni, piešķirot trūcīgas personas statusu un piešķirot garantēto minimālo ienākumu," stāsta Muižniece.

Tātad tikai aiznākamajā gadā plānots pārskatīt ienākumu slieksni, kas kalpo par pamatu cilvēka atzīšanai par trūcīgu.

Grib pārskatīt arī garantēto minimālo ienākumu

"Piešķirot šo statusu, pašvaldībai ir iespēja cilvēkiem sniegt atbalstu gan cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanai, gan saistībā ar veselību, gan saistībā ar mājokli," atgādina Muižniece.

Patlaban oficiāli noteiktais trūcīgas personas ienākumu līmenis ir 128 eiro un seši centi. "Trūcīgas personas statusu piešķirtu personai, kuras ienākumi ir zemāki par 188 eiro," skaidro LM pārstāve.

Vienlaikus, tas ir, sākot ar 2019. gadu, LM piedāvā pārskatīt arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni.

"Tātad, ja cilvēka ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zemi, valsts un pašvaldība garantē starpību starp personas ienākumiem un šo garantēto minimālo ienākumu, kas ir 49 eiro un 80 centi uz vienu cilvēki. Garantēto minimālo ienākumu līmenis tad būtu 94 eiro," saka Muižniece.

Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tas, cik lielu atbalstu nabadzīgie iedzīvotāji saņem no valsts un savas pašvaldības, ir atkarīgs tieši no šo cilvēku ienākumu līmeņa, kas kalpo par pamatu personas atzīšanai par trūcīgu vai mazturīgu.

Pašvaldības skeptiskas par minimālā ienākuma sliekšņa celšanu

Pēdējos gados trūcīgo skaits ir samazinājies. Aizvadītajā gadā galvaspilsētā vien dažādus sociālo pabalstu saņēmēju skaits pārsniedza 31 000, bet par trūcīgiem atzīti gandrīz 12 00 cilvēku.

Latvijā kopumā trūcīgo personu skaits aizvadītā gada nogalē sasniedzis teju 46 000 cilvēku, taču no 2019. gada, kad plānots pārskatīt ienākumu slieksni šī statusa iegūšanai, tas varētu vērā ņemami pieaugt.

Pašvaldības Labklājības minitrijas piedāvājumu pārskatīt minimālo ienākumu atbalsta sistēmu uztver ar skepsi, atgādinot, ka liela daļa sociālo pabalstu tiek finansēti no vietvaru budžetiem.

Ministrijas aprēķinos, kas liecina, ka plāna īstenošanai 2019. gadā pašvaldībām nāktos atvēlēt aptuveni 17 miljonus eiro, neesot ņemti vērā visi pašvaldību nodrošinātie pabalsti attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošajiem trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem. Dažus no tiem uzskaita Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece sociālajos un veselības jautājumos Ilze Rudzīte:

"Tur nav ņemta vērā tā ietekme, kas rodas, pašvaldībām nodrošinot citus pabalstus pamatvajadzību nodrošināšanai. Šeit mēs nerunājam tikai par trūcīgā pabalstu vai GMI [garantētā minimālā ienākuma] pabalstu. Trūcīgām personām pašvaldības maksā pabalstus veselības vajadzību nodrošināšanai, brīvpusdienas skolās, brīvpusdienas bērnudārzos, atsevišķos gadījumos palīdz transporta izdevumus segt. Ir vesela virkne vēl citas ietekmes. Plus vēl trūcīgas personas var pretendēt uz palīdzību mājokļa problēmu risināšanai, tas ir, dzīvokļa rindu, atlaidēm vai atbrīvojumiem par sociālās aprūpes pakalpojumiem, tātad – pansionātiem, aprūpi mājās."

No 2020. gada plānots vienots ienākuma slieksnis

Vēl viens no LM plāna piedāvātajiem pasākumiem paredz no 2020. gada visā Latvijā ieviest vienotu ienākuma slieksni, no kura tiek piešķirts maznodrošinātās personas statuss. Muižniece uzskata, ka tas dotu iespējas visiem mazturīgajiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīvesvietas, pretendēt uz vienādu atbalstu:

"Šobrīd šo lielumu nosaka katra pašvaldība atbilstoši savai rocībai un attieksmei. Un arī tiek piedāvāts tiesību aktos noteikt vienotu tvērumu tam, ko tad nozīmē atbalsts mājoklim."

Dati par pašvaldību noteikto ienākumu līmeni maznodrošinātas personas statusa iegūšanai apliecina, ka tas nudien ir ļoti atšķirīgs – no 160 eiro līdz pat 400 eiro. Piedāvājums to noteikt vienā līmenī, faktiski pielīdzinot to minimālajai algai, ir vēl viens pašvaldību bažu iemesls. Tādējādi pieaugtu mazturīgo iedzīvotāju skaits, kam būtu tiesības ne tikai uz pašvaldību palīdzību, bet arīdzan uz dažādiem atvieglojumiem, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm.

Reformai vajadzēs desmitiem miljonu eiro

"Koncepcija ir jāskata kopā ar nodokļu sistēmas reformu. Ir jāvērtē, kādus atvieglojumus cilvēki saņems nodokļu politikas kontekstā un kā tas samērojas ar šo ietekmi," uzsver LPS padomniece Ilze Rudzīte.

Pieminētās nodokļu politikas pamatnostādnes ir viens no iemesliem, kādēļ LM ar savu piedāvājumu nākusi klajā tieši tagad, apliecina ministrijas valsts sekretāres vietniece Muižniece:

"Šie pasākumi ir finansiāli ietekmīgi, un tas, ka mēs esam tos uzsaukuši valsts sekretāru sanāksmē, vēl nenozīmē, ka tādā izpildījumā tas tiks arī pieņemts.

Jo, protams, mums priekšā ir diskusijas ar Finanšu ministriju un pašvaldībām par papildus nepieciešamo finansējumu."

Ministrijas aprēķini liecina, ka plāna iedzīvināšanai turpmāko triju gadu laikā būtu nepieciešami desmitiem miljonu.

To atzīst arī EK, apliecina komisijas pārstāvniecības Latvijā padomniece Agnese Dagile: "Mēs pilnībā saprotam, ka tā nav lēta reforma, ka, palielinot pieejamā atbalsta līmeņus, ir jādomā, kur šādam atbalstam ņemt līdzekļus Valsts kasē."

Klupšanas akmens – kurš dos lielāko artavu

Jau tagad var prognozēt, ka par vienu no galvenajiem klupšanas akmeņiem minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai var kļūt tieši stīvēšanās par to, kuram – valstij vai pašvaldībām - jādod lielāka artava.

Pašvaldību rokās ir vismaz viens būtisks trumpis, proti, ja valsts uzstās uz būtisku sociālās palīdzības saņēmēju loka paplašināšanu, vietvaras var samazināt patlaban pieejamo pakalpojumu klāstu, kas šobrīd tiek segts no to budžetiem.

Kompromisa vārdā daļa sākotnējo ieceru jau atliktas uz vēlāku laiku, taču izskatās, ka ar to varētu nepietikt, jo kādai no pusēm neizbēgami nāksies piekāpties vai nu nodokļu, vai sociālo pabalstu sistēmas reformas jautājumos.

Tas diemžēl nozīmē, ka abu tik nozīmīgo reformu vietā var nākties samierināties ar kosmētiskiem uzlabojumiem un solījumiem, ka tad, kad nāks labāki laiki, nāks arī labākas reformas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti