Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vai drīkst apciemot radus?

Sniegs pārsteidz zemeņu audzētājus Latgalē

Sniegs lielus postījums zemeņu laukiem Latgalē nav radījis

Valsts austrumu daļā otrdien, 12. maijā, uzsniga bieza sniega kārta. Putenis turpinājās vismaz līdz dienas vidum, vietām – vēlai pēcpusdienai. Zemeņu audzētāji Rēzeknes un Kārsavas novados atzīst, ka sniegs lielus postījums tomēr nav radījis. Pagaidām prognozēt, kā mainīgie laika apstākļi ietekmēs ražu, ir pāragri.

Zemeņu lauku Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā vēl nupat klāja vairākus centimetrus bieza sniega sega. Atvars Aniņš zemenes audzē aptuveni trīs hektāru platībā un, aplūkojot stādus, secina, ka sniegs apsegto zemeņu krūmus piespiedis pie zemes un dažiem nolauzis lapas. Viņš zemenes audzē ceturto gadu, taču tik vēlā pavasarī sniegs pārsteidzis pirmo reizi.

"Šāds pavasaris nav gadījies. Bet, tā kā sola tās salnas, tad sniegs vēl ir tīrā veiksme. Tas, kas ir zem sniega, tas nesasalst. Ar cukurūdeni nosmidzini tās zemenes un tad tās labāk tam aukstumam sagatavojas,"

klāstīja zemeņu audzētājs.

Trešdien sniegs jau izkusis, un arī Kārsavas novada Mērdzenes pagasta Pudinavas iedzīvotāja Marita Joņina, kas uz laukiem pirms vairākiem gadiem pārcēlās no Rīgas, par savu zemeņu lauku neuztraucas, lai gan sniega segas biezums pārsteidzis arī viņu.

"Pa šiem gadiem, kuros audzējam zemenes, tāda precedenta vēl nebija bijis. Teiksim tā, visi augi jau tik ļoti ir pamodušies un tik daudz tā sniega... Bija pārsteigums, iepriekšējā vakarā līdz pēdējam neticēju, ka tas var notikt. Apsegtas tagad, piemēram, ir tikai tās, kurām ir ziedi uz āru, kas var ciest no salnām," teica zemeņu audzētāja Joņina.

Abi lauksaimnieki uzsvēra, ka tieši tādēļ, ka pagaidām zemenēm ziedu nav daudz, arī kaitējums bijis mazāks, un cer, ka šogad no viena hektāra varēs iegūt ap desmit tonnām ogu.

Regulāri tiek sekots laika prognozēm, taču ir arī citi faktori, kas ietekmē ražas daudzumu.

"Var [raža] būt mazāka, bet tas nebūs salnu vai laika apstākļu dēļ, tas vairāk mūsu gadījumā – meža zvēri dara lielus postījumus, stirnas nāk un izēd visu līdz pat serdītei," stāstīja Joņina.

"Jau agrāk jaunībā, tad vienkārši dārzus glābām, dedzinot salmus vai skaidas. Skaidām ir priekšrocība, tās visu nakti kūp. Zemenes ir kārtīgi samēslotas, ja ir samēslotas, tad arī ražo. Šogad noteikti arī varēs pie mums braukt un lasīt. Noteikti būs daudz, ko lasīt," vērtēja Aniņš.

Iecerēts, ka pirmās zemenes Gaigalavas un Mērdzenes pagastu zemeņu laukos būs aptuveni pēc mēneša, kad arī būs skaidrība, vai raža šogad būs lielāka vai mazāka nekā citus gadus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti