Pēc viņa sacītā, Latvijas zivrūpniekiem Kazahstānas tirgus ir visai nozīmīgs – no kopējā eksporta tirgos realizētā produkcijas apjoma Kazahstānā pārdod 5% produkcijas 8-10 miljonu eiro vērtībā.
Latvijas zivrūpnieki rēķinājušies ar Krievijas tirgus zaudējumu, taču Kazahstānā līdz šim teikts, ka valsts nepievienosies Krievijas aizliegumam, atzina Šmits. "Tas ir nepatīkams jaunums, mēģināsim skaidrot, kāpēc tā."
Vaicāts par zivrūpnieku sekmēm nesen atvērtā Ķīnas tirgus apguvē, Šmits atzīmēja, ka pagaidām tur vērā ņemamu panākumu nav. Drīzāk labāk sokas ar šprotu eksportu uz Japānu, kur šīs zivis un to garšas īpašības ir zināmas.
"Šobrīd Japānas tirgus attīstās daudz labāk nekā Ķīnas. Piezvaniet pēc diviem gadiem, varēšu vairāk pastāstīt [par sekmēm Ķīnas tirgū],” noteica savienības vadītājs.
Jau vēstīts, ka Kazahstāna aizliegumu noteikusi konservētiem zivju produktiem un apstrādātiem produktiem. "Aizliegums nav piemērots saldētiem vai atvēsinātiem produktiem - ar to tas atšķiras no Krievijas aizlieguma,” piebilda Pārtikas un veterinārā dienesta direktors Māris Balodis.
