Smiltsērkšķu stādījumi Latvijā sasnieguši gandrīz 1000 hektārus. Pēc Starptautiskās smiltsērkšķu asociācijas datiem esam arī vieni no lielākajiem smiltsērkšķu patērētājiem. Tomēr vietējais tirgus jau kopš 2015. gada ir piepildīts, tāpēc tagad jādomā par eksportu.
"Zeltlejās" smiltsērkšķu stādījumi aizņem 30 hektārus. Saimnieks Eduards Vilks allaž uzskatījis, ka pievienotā vērtība izaudzētajām ogām jārada un saražotie produkti arī jāpatērē Latvijā. Pēc pandēmijas radītās krīzes, kurā no bankrota glāba vien neordinārs palīgā sauciens un klientu atsaucība, domas gan mazliet esot mainījušās.
"Šis ir nedaudz sarežģītāks modelis, un te ir ļoti smalkas nianses. Jājūt tas balanss starp to, ko var darīt un ko nevar darīt. Protams, ka mēs domājam par eksportu. Ar vienu aci un ausi klausāmies, kas tur notiek, bet pašreiz mēs neesam gatavi eksportam," stāstīja Vilks.
Smiltsērkšķu audzēšana Latvijas komercdārzos pakāpeniski, bet mērķtiecīgi attīstās jau 20 gadus. Tomēr, kā skaidro smiltsērkšķu eksperts Andrejs Brūvelis, pamatnosacījums uzplaukumam esot eksports.
"Smiltsērkšķi ir trešā kultūra platību ziņā pēc ābelēm un upenēm jau, un, protams, ka mūsu mazais tirgus to visu apēst nespēj. Tas ir tāpat kā ar graudiem un kokmateriāliem, viennozīmīgi jāsaskaras ar eksportu," norādīja Latvijas Augļkopju asociācijas valdes loceklis Andrejs Brūvelis.
Lai izietu starptautiskajos tirgos, vairāki ogu audzētāji pirms pāris gadiem pārvarējuši mūžīgo nevēlēšanos darboties kopā un izveidojuši kooperatīvu.
"Mēs vēl esam ļoti mazi, un var teikt, ka mums tikai tāds viens pilnvērtīgs gads ir bijis. Mēs esam tikuši līdz pārsimt tonnām. Ar pārdošanu ir tā, ka līgumi visi ir spēkā. Neviens līgums nav atcelts, bet tas, ko mēs redzam un arī saprotam, ka tās pirkšanas un pārdošanas piegādes mazliet kavēsies," stāstīja smiltsērkšķu audzētāju apvienības ''Baltijas ogu dārzi'' valdes loceklis Ivs Valdzers.
Satraukties smiltsērkšķu audzētājiem neesot īsti pamata arī šogad, jo vismaz pašlaik neesot nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka eksports varētu sabremzēties. Tas gan attiecoties tikai uz ogām.
"Runājot par produktu eksportu... Tur gan ir sarežģītāk, jo ekonomikā, starptautiskajā tirdzniecībā, diemžēl ir tāds nepielūdzams likums – jo ir augstāka produkta pievienotā vērtība, jo ir lielāka tirgus pretestība. Tas ir jāsaprot," norādīja eksperts Brūvelis.
Pašlaik Latvijā ir vairāki simti smiltsērkšķu audzētāju, bet tikai 30 audzētāji izveidojuši komercdārzus.
