Smiltēns uzsvēra, ka pēdējos gados minimālā alga esot būtiski celta un vēl viens kāpums varot nozīmēt darbavietu skaita sarukumu Latgalē. Viņš šo pieprasījumu motivēja nevis ar Latgales uzņēmēju lobiju, bet gan ar drošības jautājumiem pierobežā.
“Šobrīd, kad minimālā alga ir būtiski celta līdzšinējos gados, jāsāk sekot līdzi tam, (..) vai atsevišķos reģionos un sektoros šī minimālā alga nepārsniedz reālās tirgus tendences. Ja mēs vienkārši mehāniski ceļam [minimālo algu] pierobežas reģionos, Latgalē, pārsniedzot šo līmeni, visticamāk, darbavietas varētu tikt zaudētas. Tas nozīmē iespējamu depopulāciju no šiem reģioniem, un tas arī apdraud drošības jautājumus Latvijā,” sacīja Smiltēns.
Latvijā līdzīgi kā Lietuvā minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. “Eurostat” dati liecina, ka mazāka minimālā alga ir vien Bulgārijā un Rumānijā, kur nesasniedz 300 eiro mēnesī. Savukārt Igaunijā tā šogad jau sasniegusi 470 eiro.
Seima ceturtdien, 26. oktobrī, arī nodeva izskatīšanai komisijā opozīcijas deputātu pieprasījumu premjeram minimālo algu Latgalē nākamgad celt tikai par 20, nevis par 50 eiro, kā plānots visā Latvijā. Šāds minimālās algas kāpums, kas būtiski palielinātu viena darbinieka izmaksas, vairumam Latgales uzņēmēju sagādāšot grūtības un palielināšot bezdarbu.
Jau ziņots, ka minimālo mēnešalgu iecerēts paaugstināt no pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro nākamgad.
