Smalkākajos restorānos darbinieku oficiālās algas ne tuvu nav elitāras

Gardēžu iecienītākie, smalkie un diezgan dārgie Latvijas restorāni par klientu trūkumu sūdzēties nevar. Bet par darbiniekiem nomaksātie sociālie nodokļi savukārt liecina, ka vidējās algas daudzviet ir minimālās un pat mazākas, noskaidrojis LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

Šī gada sākumā publicētajā Latvijas elites restorānu topā jau trīs gadus pēc kārtas pirmo vietu ieņem “Vincents”, otro – “Bibliotēka Nr.1” Vērmanes dārzā, bet trešo pērn – “Restorāns 3” Vecrīgā. Kopā šajā topā iekļautas 30 vietas. Visas smalkas, salīdzinoši dārgas, bet tajā pašā laikā arī pieprasītas.  

Pārbaudot sociālo iemaksu apmēru un darbinieku skaitu un aplēšot vidējās sociālās iemaksas par darbinieku mēnesī, izrādījās, ka vidējais atalgojuma līmenis lielā daļā Latvijas elitārāko restorānu ir zem 500 eiro mēnesī uz papīra, bet, piemēram, restorānā “Riviera” pat nesasniedz minimālās algas līmeni.

Restorāns “Vincents” arī pēc vidējo sociālo iemaksu apmērā uz vienu darbinieku ir topa augšgalā, tiesa, otrajā vietā. “Bibliotēka Nr.1”, kas ir otrajā vietā gardēžu topā, sociālo iemaksu topā ir tikai desmitajā vietā, bet “Restorāns 3” ir pēdējā vietā.  

126 eiro ir minimālā sociālā iemaksa par vienu darbinieku mēnesī, ja viņš 2016.gadā strādāja par minimālo algo valstī - 370 eiro. Vēl viena robežlīnija ir 170 eiro, kas norāda uz algu 500 eiro mēnesī.

Lielākās vidējās sociālās iemaksas uz vienu darbinieku: 

  1. "Bergs"- 342 eiro
  2. Restorāns "Vincents"- 322 eiro
  3. "Vīna studijas restorāns"- 290 eiro
  4. "Le Dome"- 273 eiro
  5. "Zoltners" - 251 eiro
  6. "Rocket Bean Roastery"- 203 eiro  

 

Vairākiem no šiem restorāniem ir kopīga saimniecība, piemēram, ar viesnīcu, - Dikļu pilij, restorānam “Bergs”, arī “Le Dome”. Dažiem zem viena zīmola ir vēl citi biznesi, kas, iespējams, varētu ietekmēt vidējās algas un sociālo iemaksu rādītājus tieši par restorānu.

Tāpēc raidījuma komanda lūdza Valsts ieņēmumu dienestam papildu datus - atšifrēt, cik šajos restorānos pelna šefpavāri, pavāri, viesmīļi un trauku mazgātāji. Šādus datus par katru uzņēmumu likums liedz publicēt, jo tā ir komercinformācija, bet var publicēt šos datus anonimizēti.

Četri restorāni ar šīs jomas augstākajām algām:

Četros no 18 raidījuma analizētajiem elitārajiem restorāniem ir salīdzinoši augstas algas, bet nākamajos tās jau ir krietni zemākas.  Divos restorānos pavāriem maksā pat 225 un 286 eiro mēnesī, citos pavāru vidējās algas ir no 368 eiro līdz 442 eiro mēnesī, oficiāli uz papīra. 

Iespējams, ēdināšanas biznesu ietekmē arī sezonas, un vasarā restorānā, kad viesu ir vairāk, pieņem klāt vēl darbiniekus, kuri gada griezumā tiek uzskaitīti, bet pilnu gadu nestrādā. Tāpēc raidījuma komanda Valsts ieņēmumu dienestam lūdza datus tieši par pērnā gada jūnijā samaksātajām sociālajām iemaksām par darbiniekiem, taču aina būtiski nemainījās. Septiņu restorānu vidējās sociālās iemaksas par saviem darbiniekiem bija zem minimālās algas, tikai septiņiem tā pārsniedza 500 eiro  robežu, un tikai četriem tā bija augstāka par 700 eiro.

 “Valtera restorānā” vidējās sociālās iemaksas mēnesī par darbinieku ir 106 eiro mēnesī, tātad zem minimālās algas. Restorāna saimnieks un arī šefpavārs Valters Zirdziņš skaidro, ka algas nav lielas, jo ne visi strādā pilnu slodzi, bet daudziem darbiniekiem ir arī cits darbs, daudzi iet projām, jāmeklē jauni. Turklāt arī uzņēmums nav liels, restorānā vien 24 vietas.

 “Restorāns 3” īpašnieks Ēriks Dreibants savukārt uz jautājumiem par to, kāpēc ir tik mazas sociālās iemaksas un neliels darbinieku skaits, solīja atbildēt rakstiski mēneša laikā.  

Raidījuma rīcībā esoša informācija liecina, ka darbinieku skaits restorānus pārvaldošajās firmās var būt mazs tādēļ, ka darbinieku algošanai tiek izmantots speciāls darbinieku izīrēšanas uzņēmums, un tas ļauj ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina, un, ja šim starpniekuzņēmumam neliek mieru Valsts ieņēmumu dienests, tad tiek radīts cits, uz tā pārrakstīti darbinieki, bet pats restorāns ir tīrs.     

Valsts ieņēmumu dienests arī apliecina, ka šāda shēma sabiedriskās ēdināšanas jomā kļūst arvien populārāka.   

“A bez PVN?”

Un vēl raidījuma komanda eksperimentā pārbaudīja, vai Latvijas smalkajos restorānos var sarunāt atlaidi, piemēram, banketam uz pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanas rēķina.

Leģenda ļoti vienkārša – firmas darbinieces savam bosam grib sarīkot dzimšanas dienas svinības, budžets aptuveni 5000 eiro, viesu skaits – ap 30, un par visu maksās skaidrā naudā, ja dos PVN atlaidi.  

Kaļku vārtu menedžeris Ivars sarunā piekrīt, ka, maksājot skaidrā naudā, var saņemt atlaidi – “mīnus PVN”.   

“Riviera” maksāšana skaidrā naudā neko nemaina, bet restorānā “Bibliotēka Nr.1”  sarunā pieļauj, ka par maksāšanu skaidrā un bez PVN “varam runāt”, ja arī priekšapmaksa notiek neoficiāli.  

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti