Smagas sarunas par virsstundām un atlaišanu vēl tikai gaidāmas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Saeima sākusi skatīt Darba likumu, par kura izmaiņu lielāko daļu darba devēji un arodbiedrības spējuši vienoties un arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā nebija plašu diskusiju. Tomēr jau tagad skaidrs, ka abām pusēm būs grūtības vienoties gan par virsstundu apmaksas apmēru, gan par arodbiedrības biedru atlaišanu.

Saeimā likums ir vēl pirmajā lasījumā, un vienošanās panākta lielākajā daļā punktu Darba likumā. Tomēr paredzams, ka tā iestrēgs pie diviem jautājumiem, par ko abām pusēm - Darba devēju konfederācijai un arodbiedrībām - būs jālauž šķēpi. Arodbiedrības uzsver, ka darba ņēmējam par nostrādātajām virsstundām ir jāpiemaksā tikpat, cik par pamatlaiku, kamēr darba devēji pārliecināti - par tām var maksāt uz pusi mazāk vai arī vienoties par brīvdienām.

Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Menģelsone norāda - visu nokārtos darba tirgus un 50% apmaksa ir arī Lietuvā un Igaunijā. „Mēs esam absolūti pārliecināti, ka šobrīd ir izteikts darbaspēka trūkums, tāpēc darba devēji cīnīsies par saviem darbiniekiem un tā būs tikai un vienīgi savstarpējā vienošanās. Virsstundas - tā ir ārkārtēja situācija. Mēs aicinām darba devējus organizēt darbu tā, lai var iekļauties astoņās stundās, jo darba devējam vajadzīgs atpūties, vesels un strādātspējīgs cilvēks otrā dienā,” sacīja Menģelsone.

Savukārt arodbiedrības Saeimā iesniegušas vairāk nekā 15 tūkstošus parakstu, pieprasot, lai darba devēji pēc krīzes sāk domāt par labāku darba vidi. „Mēs ejam tieši pretējo ceļu: mēģinām šīs garantijas samazināt, mēģinām darba samaksu samazināt. Īpaši par tādu jautājumu kā virsstundu darba samaksu, kas tomēr ir saistīts ar darbu ārkārtas situācijā un par ko cilvēkiem arī jāsaņem attiecīgs atalgojums. Ja nevēlas tik lielu atalgojumu maksāt, tad var darbu organizēt citādāk, normālajā darba laikā iekļaujoties vai ar lielāku darbinieku skaitu,” norādīja arodbiedrības vadītājs Pēteris Krīgers.

Tāpat darba devējiem un arodbiedrībai būs jādomā, kā samērot arodbiedrības biedru privilēģijas. Kā uzskata darba devēji - ja ir plānota atlaišana lielākā apmērā vai arī darbinieks rīkojas pretēji labiem tikumiem, darba attiecību pārtraukšana nav jāsaskaņo ar arodorganizāciju.

Labklājības ministrija uzsver, ka jāatrod sabalansēts mehānisms, kā, ievērojot darbinieku tiesības, ļaut uzņēmējiem elastīgāk plānot savu laiku un naudu, jo ir jomas, kurās virsstundas nav ikdiena, bet gan atsevišķi specifika. „Sociālais dialogs ir jāattīsta, jo es negribētu, ka valdība atrisina visus jautājumus. Mums tas [dialogs] ir relatīvi vājš – labs tajā līmenī, kas ir valdība, arodbiedrības un darba devēji, bet nozaru vai uzņēmumu līmenī tas ir ļoti vājš. Tā kā mēs drusku ieturam distanci šajā brīdī un virzām tikai tās normas, par kurām panākta vienošanās,” sacīja ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība").

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti