Kopumā pagājušajā gadā lielajās ostās pārkrauti 1,76 miljoni tonnu akmeņogļu, no kuriem – 679 tūkstoši tieši decembrī, turpinot gada pēdējos mēnešos novēroto pieauguma dinamiku.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) komentēja, ka akmeņogļu kravu atgriešanās Latvijas ostās pagājušā gada otrajā pusē apliecina Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, izdevīgumu un nozares uzņēmēju efektivitāti. “Lai arī akmeņogles ir viena no tām kravu grupām, ko Krievija cenšas maksimāli virzīt caur savām ostām, pieprasījums pēc tām pasaules tirgos joprojām ir augsts, tādēļ nepieciešami arī Latvijas ostu un dzelzceļa pakalpojumi,” sacīja Linkaits.
Rīgas brīvostā atzīmēja, ka globālo energoresursu cenu izmaiņu ietekmē pieaug akmeņogļu kravu plūsma caur Rīgas brīvostas 2019. gadā izbūvētajiem beramkravu termināļiem Krievu salā. Pēdējā gada ceturksnī ogļu plūsma saglabājas stabila, un 2021. gadā veiktie padziļināšanas darbi rada arī iespēju apstrādāt lielākus sauskravas kuģus ar kravnesību līdz 150 000 tonnām.
Satiksmes ministrijas apkopotie dati liecina – 2021. gadā ostas kopumā pārkrāva 41,7 miljonu tonnu kravu. Starp kravu grupām, kurās vērojams pieaugums, 2021. gadā ir ro-ro (roll-on roll-off) kravas – šajā segmentā pieaugums ir par 14%. Kokmateriāli ir viena no tām kravu grupām, kurās 2021. gadā ir apgrozījuma pieaugums – pārkrautas 5,4 miljoni kubikmetru kokmateriālu, un tas veido 18,6% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
