SM iecerēto Valsts kases aizdevumu «airBaltic» neuzskata par valsts atbalstu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Privātā investora iesaistīšana „airBaltic” pamatkapitāla palielināšanā ir nepieciešama, lai valsts aizdevums nacionālajai aviokompānijai netiktu kvalificēts kā valsts atbalsts. Šādi valdošās koalīcijas politiķu un ekspertu kritizēto Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piesaistīšanu „airBaltic” pamato Satiksmes ministrija.

Eiropas Komisija (EK) stingri pieskata, lai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nesniegtu aviokompānijām tirgus principiem neatbilstošu valsts atbalstu. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ Satiksmes ministrija (SM) jau ilgāku laiku samilzušās problēmas ar nacionālās aviokompānijas „airBaltic” pamatkapitāla palielināšanu piedāvājusi risināt, piesaistot finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Atbilstoši valdības pagājušās nedēļas lēmumam, lielāko daļu „airBaltic” nepieciešamās summas – 80 miljonus eiro – kompānijai aizdos Valsts kase.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš ir pārliecināts, ka izraudzīts ir labākais veids, kā nodrošināt „airBaltic” turpmāku attīstību:

„Piešķirt aizdevumu ar mērķi to kapitalizēt uz tirgus principiem – to nevar uzskatīt par valsts atbalstu. Mums noteikti ir jāveic visas nepieciešamās procedūras, mums ir jāpaziņo EK par šādu aktivitāti, bet tā ir normāla, loģiska procedūra gadījumā, ja nāk ikviens investors,” saka Ozoliņš.

„Viens no uzstādījumiem ir, ka valsts līdzinvestē, lai saglabātu savu kapitāldaļu apjomu. Protams, šis ir arī valsts ieguldījums, par to ir EK jāziņo, un tad komisija, izvērtējot apstākļus, kādos šis konkrētais aizdevums ir izsniegts, pieņem lēmumu par to, vai tas ir atbilstošs vai nav. Ir veikta priekšizpēte, un šāda veida process netiek kvalificēts kā valsts atbalsts,” pauž SM valsts sekretārs.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle gan iecerēto „airBaltic” pamatkapitāla palielināšanas modeli sauc par visai diskutablu un domā, ka EK Valsts kases aizdevumu tomēr varētu atzīt par valsts atbalstu aviokompānijai. „„airBaltic” problēma ir pamatkapitāla un pašu kapitāla attiecība, kas ir ļoti kritiski negatīva, kas neļauj šo kompāniju pārdot un neļauj arī tai kreditēties normāli.

Ja tas tiek pasniegts tā, ka šis aizdevums kļūst no EK konkurences uzraudzības viedokļa likumīgs, jo ir par 20% pielikts klāt privātais investors… tas ir ļoti strīdīgi, vai EK to tā traktēs, jo ir skaidrs, ka tas tomēr ir valsts atbalsts,” saka Zīle.

Pretējās domās gan ir zvērināts advokāts Uģis Zeltiņš no zvērinātu advokātu biroja „Cobalt”. Viņš īpaši pētījis neatļauta valsts atbalsta piemērošanas problemātiku. „Valsts atbalsts ir neatļauts, ja to iepriekš nav akceptējusi EK. Gadījumā, par kuru runājam mēs, proti, ieguldījums lidsabiedrībā „airBaltic” nav valsts atbalsts, ja privātā daļa ir ieguldīta uz tādiem pašiem noteikumiem kā valsts daļa. Cik var saprast no publiskās informācijas, šādā veidā uz šo darījumu raugās valsts. Līdz ar to EK atļauja nav vajadzīga,” norāda Zeltiņš.

Viņš uzsver, ka iecerēto Valsts kases aizdevumu „airBaltic” nevar salīdzināt ar veidu, kā Igaunijas valdība izvēlējās glābt aviokompāniju „Estonian Air”. Pagājušās nedēļas nogalē EK paziņoja, ka „Estonian Air” saņēmusi neatļautu valsts atbalstu un tai tas jāatmaksā. Teju uzreiz pēc tam tika paziņots par „Estonian Air” likvidāciju. „Ieguldījumi „Estonian Air” tika veikti tikai no valsts, tur nebija būtiskas privātās līdzdalības. Eiropas Savienības valsts atbalsta normas saka, ka gadījumos, kad valsts darbojas kā privātais investors, attiecīgais ieguldījums nav uzskatāms par valsts atbalstu,” norāda Zeltiņš.

Valsts atbalsts „airBaltic” jau tika pētīts pēc tam, kad Latvijas valsts pēc kontroles atgūšanas lidsabiedrībā „airBaltic” 2011. gadā nolēma aviokompānijai izsniegt aizdevumu. Pērnvasar lieta tika izbeigta. Gadījumos, kad EK valsts atbalstu atzīst par pretlikumīgu, kompānijām tas jāatmaksā pat tad, ja tas draud ar kompānijas bankrotu.

Jau vēstīts, ka novembra sākumā valdība sēdē aiz slēgtām durvīm pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Nākamajā dienā premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) nolēmusi pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju.

Apstiprinātais investors ir Vācijas pilsonis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess - viņš aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro. Montāgs-Girmess jau ilgus gadus ar biznesu nodarbojas Krievijā, un viens no tiem ir saistīts ar Krievijā ražoto lidmašīnu pārdošanu. Intervijā Krievijas žurnālam „Medveģ” 2010.gadā viņš atzina, ka savulaik bijis Vācijas izlūkdienesta darbinieks, tomēr, redzot, ka aukstais karš esot beidzies, nolēmis pievērsties biznesam.

Montāgs-Girmess gan uzsvēris, ka darījumam nepieciešamie 52 miljoni eiro esot viņa paša nauda, kas nav saistīta ar personām, pret kurām vērstas ES sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti