Slobins: Latvijai nevajadzētu baidīties laist savās ostās austrumu kompānijas

Lielu austrumu uzņēmumu kravu tranzīta plūsmu piesaistīšanai caur Latviju būtu nepieciešams ar šīm kompānijām veidot kopuzņēmumus ostās, intervijā norādīja dzelzceļa operatora AS „SRR” padomes priekšsēdētājs Jevgēnijs Slobins.

Viņš uzskata, ka Latvija nespēj konkurēt un tai arī nav jākonkurē ar Krievijas dzelzceļa un citu Muitas savienības valstu dzelzceļa operatoru meitaskompānijām. „Ja jūs varat patstāvīgi izremontēt savas mājas, priekš kam jums tērēt naudu būvnieku brigādes nolīgšanai? Krievijai ir gan kravu bāze, gan izeja pie jūrām, priekš kam viņiem piesaistīt kaut ko no malas? Mūsu austrumu kaimiņš nemitīgi un pastāvīgi uzlabo transporta infrastruktūru un šajā ziņā neko nevar padarīt - lielas kompānijas vienmēr centīsies pārvadāt kravas savas teritorijas robežās, un Krievija to pēc iespējas veicinās un palīdzēs, radot visus nepieciešamos apstākļus,” sacīja Slobins.

Tomēr, kā uzsvēra uzņēmējs, atsevišķiem lieliem Krievijas kombinātiem, piemēram, Ļebedinas un Oskolas elektrometalurģijas kombinātiem (Belgorodas apgabalā) Rīga atrodas tuvāk par jebkuru citu izeju pie jūras, un, lai mudinātu viņus braukt uz šejieni, ir jāpiedāvā maksimāli ērts serviss, kā arī precīzi, saprotami un skaidri tarifi apmaiņā pret apjomu. „To visu šobrīd nodrošina Latvijas dzelzceļš, tādējādi mums ir pietiekoši daudz eksporta kravu no Krievijas,” uzsvēra uzņēmējs.

Otra nianse ir investīciju klimats lielām austrumu kompānijām, kuras ir spiestas izvest saražoto produkciju pa jūru. Lai pārvadātu šo uzņēmumu kravas plūsmas caur Latviju, ir jārada vienkārši un izdevīgi darba nosacījumi, ne tikai ar vietējo ekspeditoru starpniecību. Lai nostiprinātu kravu bāzi, ir jāaicina šīs kompānijas piedalīties biznesā.

„Nevajadzētu baidīties ielaist mūsu ostās austrumu kompānijas. Tās aktīvi veido kopuzņēmumus ar vietējiem ostas stividoriem - paskatieties, Latvijas ostās ir minimāls skaits tīri Krievijas, Kazahstānas vai citu NVS valstu kompāniju. Nav svarīgi, kādās proporcijās, šīm valstīm uzņēmumos vienmēr pieder tikai daļas. Ir ļoti lieli veiksmīgi projekti, projekti izstrādes stadijā un tikai pieteikti projekti. Šādu kopprojektu gadījumā kravas ceļu varētu mainīt tikai globālas pārmaiņas viena dalībnieka produkcijas noieta tirgos, šis dalībnieks ir stratēģiskais investors, tā saucamais enkura kravu īpašnieks. Taču arī šādā gadījumā kopuzņēmums, kas ir radījis noteiktu infrastruktūru Latvijas ostā, turpinās strādāt, vienkārši pārdodot pārkraušanas pakalpojumus citiem [nesaistītiem] kravu īpašniekiem,” sacīja Slobins.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt