Pēcpusdiena

Regulators brīdina “Latvijas gāzi” par atteikumu “Latvenergo”

Pēcpusdiena

Latvijas nākotne jaunajā klimata realitātē

Latvijā arvien vairāk tērē slimību pabalstiem

Slimības pabalstos izsmeļ vairāk naudas; iespējamie iemesli – vairāki

Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauguši tēriņi slimības pabalstiem. Iespējamie iemesli varētu būt vairāki, tostarp pabalsta "griestu" atcelšana, algas pieaugums valstī, arī sabiedrības veselības pasliktināšanās.

Pērn kopumā slimības pabalstos – gan par darba devēju apmaksāto A, gan valsts apmaksāto B darbanespējas lapu – izmaksāti 172 miljoni eiro. Gadu iepriekš izdevumi darbnespējas lapu apmaksai bija 132,13 miljoni eiro, piektdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness". 

Pērn 117,02 miljonus eiro par darbnespējas lapu B (par slimības laiku no darbnespējas vienpadsmitās dienas un par slima bērna kopšanu no pirmās dienas) izmaksājusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Salīdzinājumam 2014.gadā aģentūra pabalstos par darbanespēju izmaksāja 84,93 miljonu eiro.

VSAA Statistikas daļas vadītāja Evita Česka Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka pēdējos gados valstī ir pieaugusi alga, kas tiek ņemta vērā pabalsta aprēķinā. Tāpat ir atcelti krīzes gados noteiktie pabalsta "griesti". "Saslimis cilvēks saņēma lielākus ienākumus – varēja vairāk pasēdēt mājās, nevis uzreiz skriet uz darbu," sprieda VSAA pārstāve.

Česka pieļāva, ka, iespējams, pasliktinās sabiedrības veselības stāvoklis, proti, cilvēki vairāk slimojuši un biežāk apmeklējuši ārstu. Līdzīgu viedokli raidījumā "Pēcpusdiena" pauda arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Viņa tēriņu pieaugumu slimības pabalstiem saistīja ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos.

Veide atzīmēja, ka Pasaules Banka jau iepriekš brīdinājusi, ka zemais finansējums veselības aprūpei Latvijā var novest pie tā, ka var pieaugt tēriņi slimības pabalstiem. Tā kā nereti uz valsts apmaksātajiem diagnostikas un speciālista pakalpojumiem ir jāgaida garā rindā, tas pagarina diagnostikas un arestēšanas pakalpojuma saņemšanas laiku. Rezultātā slimība ir ielaista un ārstēšana prasa ilgāku laiku.

Veide piebilda: ja pacientam ir kādas sūdzības, kas varbūt sākotnēji nav tik izteiktas, viņu vienalga vajadzētu izmeklēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti