Šogad agri atnākusī ziema ar baltu segu nosegusi zemi un kokus, taču, lai slēpotu, Vidzemes pusē sniega ir pamaz, tāpēc palīgā jāņem pūtēji. Sniega pūšana Žagarkalnā notiek jau divas diennaktis. Dažviet sakrājusies pusotru metru bieza sniega kārta, bet citviet gan vēl redzama zeme.
“Tiklīdz Latvijā uzkrīt sniegs, sevišķi Rīgā, visiem uzreiz ir vēlme doties uz kalnu slēpot. Ceram uz labu sezonu,” sacīja slēpošanas centra “Žagarkalns” direktors Māris Zvīnis.
Kad darbu būs beigušas sniega sagatavošanas mašīnas, sniegs tiks izlīdzināts un pieblietēts. Trasi klās aptuveni 20–30 centimetru bieza sniega kārta. Tas ir minimums, lai varētu uzņemt slēpotājus un sniegs nepazustu pie pirmā nelielā atkušņa.
Taču šogad visiem, kuri dosies uz kalniem, jārēķinās, ka ziemas prieki kļuvuši dārgāki. Elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ pieaugušas biļešu cenas.
“Visi [slēpošanas] kalni ir pacēluši cenas. Sniega ražošana kļūst aizvien dārgāka, un drīz jau sniegs būs zelta cenā.
Degvielas un elektrības cena ir tā, kāpēc ir cenu kāpums. Varbūt kāds slēpotgribētājs atkritīs, bet joprojām ceram, ka slēpošana būs pa kabatai,” sacīja Latvijas Profesionālo slēpošanas trašu asociācija pārstāvis Vadims Kameņevs.
Meža ieskautajā distanču slēpošanas un biatlona trasē Priekuļos jau var baudīt ziemas priekus. Lai pienācīgi sagatavotu trasi, darbs notiek nakts stundās.
“Te nav tikai darbs, tam ir jāpatīk. Tev jābūt vienmēr gatavam. Ķeram temperatūras, lai sāktu ražošanu,” sacīja Cēsu Olimpiskā centra slēpošanas un biatlona trases pārvaldnieks Agris Žurevskis.
Lai nodrošinātu valstī spēkā esošos pulcēšanas ierobežojumus, visi slēpošanas kalni darbosies “zaļajā režīmā”. Trasēs tiks ļoti stingri sekots līdzi slēpotāju skaitam uz kalna, slēpotājiem būs jāpiereģistrējas katras trases elektroniskajā sistēmā un jārezervē konkrēts laiks un pacēlāja biļete.
