Ķīna pēdējās desmitgadēs ir nostiprinājusi pasaulē lielākā ražotāja un eksportētāja statusu. Tāpēc esam pieraduši, ka arī uz daudzu populāru rietumvalstu zīmolu produktiem ir rakstīts “Made in China” jeb “Ražots Ķīnā”.
Ražošana nodrošina ar darbu miljoniem ķīniešu, taču Ķīna gadiem ir saņēmusi pārmetumus par mazkvalificēto strādnieku sliktajiem darba apstākļiem un zemo atalgojumu. Savukārt rietumvalstu uzņēmumi, kas izmanto Ķīnas rūpnīcu pakalpojumus, regulāri bijuši spiesti taisnoties par strādnieku tiesību pārkāpumiem un iedzīvošanos uz šo cilvēku rēķina.
Cilvēktiesību aizstāvji tagad apgalvo, ka Ķīnā darbojas rūpnīcas, kurās pret pašu gribu nodarbina islāmticīgos uigurus, bet tur radīto produkciju piegādā pasaulslaveniem zīmoliem.
Jau vairākus gadus rietumvalstu mediji vēsta par Ķīnas komunistu valdības izvērstajām represijām valsts rietumos esošajā autonomajā Siņdzjanas reģionā, kur vairākums iedzīvotāju ir uiguri un citas islāmticīgo minoritātes.
Visā reģionā ir izveidotas simtiem stingra režīma pāraudzināšanas nometnes, kurās pēc ANO aplēsēm ir ieslodzīts vairāk nekā miljons uiguru un citu musulmaņu. Ķīnas valdība apgalvo, ka tie ir arodizglītības centri, uz kuriem cilvēki dodas brīvprātīgi, lai apgūtu ķīniešu valodu un citas prasmes. Turpretī bijušie ieslodzītie stāsta, ka varasiestādes uz nometnēm var aizsūtīt ikvienu musulmani. Tur viņus piespiež klausīties Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina uzrunas un mācīties Ķīnas Komunistiskās partijas vēsturi. Ieslodzītos arī spīdzinot, sazāļojot un sterilizējot.
Šādi Pekina cer novērst ekstrēmistisku un separātisku uzskatu veidošanos Siņdzjanā dzīvojošo musulmaņu prātos.
Austrālijas Stratēģiskās politikas institūts (ASPI) martā publicēja ziņojumu, kurā apgalvots, ka kopš 2017. gada aptuveni 80 tūkstoši etnisko uiguru no pāraudzināšanas nometnēm Siņdzjanā ir pārvesti uz piespiedu darba rūpnīcām citos Ķīnas reģionos. Dokumentā teikts, ka Ķīnā ir vismaz 27 šādas rūpnīcas, ziņo raidsabiedrība “Deutsche Welle”.
ASPI norāda, ka šīs rūpnīcas ietilpst vismaz 83 pazīstamu globālu tehnoloģiju, apģērbu un auto zīmolu piegāžu ķēdēs. Uzņēmumu vidū ir vācu autobūves flagmaņi "Volkswagen”, “Daimler” un “BMW”, apģērbu ražotājs “H&M”, sporta inventāra zīmoli “Adidas” un “Nike”, kā arī tehnoloģiju kompānijas “Apple”, “Huawei”, “Samsung” un “Sony”.
Ziņojuma autori raksta, ka piespiedu darba rūpnīcu strādnieki ir pakļauti nepārtrauktai izsekošanai, viņiem ir aizliegts praktizēt savu reliģiju un ārpus darba laika obligāti ir jāapgūst ķīniešu valoda un komunisma ideoloģija.
Pekina ASPI ziņojumu nodēvēja par safabricējumu, kura autori ASV uzdevumā cenšoties diskreditēt Ķīnas valdības “pretterorisma pasākumus” Siņdzjanā.
Siņdzjanā dzimušais uigurs un Vašingtonā bāzētā “Radio Brīvā Āzija” žurnālists Mamatdžans Džuma apgalvo, ka viņa brālis strādā vienā no Ķīnas piespiedu darba rūpnīcām, kurā ražo radioaustiņas. Arī viņš stāsta par strādnieku neciešamajiem apstākļiem šajās ražotnēs.
“Iespējams, ka pašam to nezinot, es izmantoju vienas no radioaustiņām, kuras mans brālis ir spiests ražot. Tā ir nepanesama sajūta. Šajās piespiedu darba rūpnīcās strādājošajiem nav teikšanas par savu dzīvi. Ja uzraugi ir vēlīgi, tad strādniekiem reizi nedēļā atļauj iziet ārpus rūpnīcas teritorijas,” Džuma stāsta televīzijas kanālam “Sky News”.
Lielbritānijā dzīvojošajai uiguru aktīvistei Rahimai Mahmutai esot pazemojoši un sāpīgi domāt par to, ka viņas īpašumā, iespējams, ir produkti, kurus saražojuši Ķīnas piespiedu darba rūpnīcās nodarbināti tautieši.
“Ķīna gūst ekonomisku labumu no piespiedu darba. Tāpēc nav pareizi, ka Rietumos dzīvojošie pērk šos produktus, atbalstot uzņēmumus, kuru produkti ir radīti piespiedu darbā,” uzskata Rahima Mahmuta.
Ķīna ir pasaulē lielākais kokvilnas ražotājs, bet 84% Ķīnas kokvilnas nāk no Siņdzjanas. Vairāk nekā 180 cilvēktiesību organizāciju izveidota koalīcija pagājušajā nedēļā vērsās pie pasaules vadošajiem apģērbu ražotājiem ar aicinājumu pārtraukt izmantot kokvilnu un tekstilizstrādājumus, kas ir ražoti Siņdzjanā.
Apģērbu ražotāji “Nike”, “Uniqlo”, “H&M” un “Adidas” paziņojuši, ka pieprasīs saviem ražošanas partneriem turpmāk neizmantot izejvielas no Siņdzjanas.
ASV šomēnes noteica sankcijas vairākām Ķīnas amatpersonām, kuras atbild par notiekošo Siņdzjanā, un brīdināja ārvalstu uzņēmumus pārtraukt biznesu šajā Ķīnas reģionā.
ASV Kongresa locekļi diskutē par likumprojektu, kas ļautu aizliegt preču importu no Siņdzjanas, bet Eiropā politiķi domā par likumiem, kas piespiestu uzņēmumus stingrāk uzraudzīt, vai to piegāžu ķēdēs neietilpst Ķīnas piespiedu darba rūpnīcas.
