Skultes tirgu pirms sešiem gadiem izveidoja uzņēmējs Ainārs Ruža no SIA „AR”. Viņš atceras, ka toreiz pats naglojis galdus tirgotājiem, materiālos iztērējot aptuveni pustūkstoti latu. Viņš toreiz lēsis, ka atpelnīties tas varētu gados piecos. Viņam nebija taisnība - izdevumi atpelnījās pusgadā.
Tirgus tika izveidots uz 2000 kvadrātmetru liela zemes gabala, ko nomā no pašvaldības. Bet nu jau uzstādīti jauni galdi un nojumes, piesaistot Lauku attīstības programmas LEADER finanses, par paša naudu laukums arī iežogots.
Tirgošanās notiek visu cauru gadu ik sestdienu. Patlaban izveidojies stabils aptuveni 90 cilvēku liels tirgotāju kontingents: tirgotājos ir ne vien vietējie Limbažu novada cilvēki, brauc arī no Rūjienas, Raunas, Tērvetes un citām vietām. Tirgus īpašnieks stāsta, ka daudzi tirgotāji šogad pārcēlušies uz Skulti pat no Kalnciema kvartāla tirdziņa Rīgā.
Reklāma par labo tirgošanos iet no mutes mutē. Ainārs Ruža ir apmeklējis tirgus dažādās Vidzemes vietās, arī izslavēto Straupes tirdziņu, un ir pārliecināts, ka Skultes tirgus Ziemeļvidzemē ir lielākais. Pircēji uz to brauc no pašu – Limbažu - novada, ir ļoti daudz vasarnieku, brauc arī no Carnikavas, Ādažiem, Rīgas. „Rīga ir tikai 45 minūšu attālumā, pircēji brauc pie mums garām visām "Maksimām" un "Rimi", lai nopirktu Skultes tirgū īstu pienu,” stāsta tirgus īpašnieks.
Kā vienu no Skultes tirgus trumpjiem viņš min tieši iespēju iegādāties Latvijas produktu. Pieprasītākās preces ir zivju, piena produkcija un dārzeņi, reizums pie to tirgotājiem pat veidojoties 30-40 pircēju gara rinda. Pie Skultes tirgus plusiem Ruža pieskaita arī jau pieminēto galvaspilsētas tuvumu, tāpat to, ka tirgus atrodas „Via Baltica” malā. Ainārs Ruža nevar pat nosaukt, kādu pārtikas produktu tirgū nav. Piemēram, mājās ceptu maizi piedāvā trīs pārdevēji.
Esošajā vietā tirgum nav iespējams attīstīties. Tajā būtu nepieciešamas lielākas elektrības jaudas, stacionāra tualete arī tirgus apmeklētājiem, būtu vajadzīgs nodrošināt ūdeni, bet to esošajā vietā izdarīt neļauj ar pašvaldību noslēgtā nomas līguma nosacījumi. Tālab tirgus īpašnieks netālu iegādājies divu hektāru zemes gabalu, kas atrodas pašā „Via Baltica” malā un varētu būt laba reklāma braucējiem. Uzņēmējs jau sācis jaunajā vietā veidot stāvlaukumu, bet tālākā tirgus attīstībā acīmredzot varētu iestāties pauze. Viens no variantiem starptautiskās dzelzceļa maģistrāles „Rail Baltic” izbūvei skar tirgus izveidei iegādāto zemes gabalu, tādēļ šobrīd nebūtu ekonomiski lietderīgi izstrādāt kaut kādus projektus.
