AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons norādīja: „Šobrīd pēc likuma pieņemšanas mēs strādājam vairākos virzienos, jo tas bija signāls, ka šāds terminālis Latvijā ir nepieciešams.”
EM iesniegtajā projekta īstenošanas grafikā sniegta informācija, ka patlaban darbs norit četros virzienos.
Miķelsons skaidroja: „Pirmais ir ietekme uz vidi – pētījumi uz darbu, tehnoloģiju apraksti, būvniecības procesu apraksts un avārijas riski. Vēl ļoti daudz šobrīd strādājam pie platformas inženiertehniskā risinājuma. Tas ir ļoti svarīgi, kā platforma būs novietota un cik droša būs pietauvošanās risinājumi. Dažādām kuģošanas kompānijām ir dažādas drošības prasības, un mums ir jāpanāk, lai jebkurš kuģis varētu šeit ienākt un pietauvoties.”
Vēl uzņēmums projektē cauruļvada trases un strādā pie topogrāfijas darbu sākšanas. Tāpat tiek strādāts arī pie stratēģiskā investora piesaistes, un šobrīd no sešiem iespējamiem investoriem, kas bija maijā, ir palikuši divi.
Miķelsons stāstīja, ka darbi rit pēc plāna un nav bažu, ka termināli nepaspēs uzbūvēt līdz 2024. gada rudens sezonai, kā to noteikusi valdība. Tiesa, gausā valdības veidošana saspringtajam darba grafikam nenāk par labu.
„Tas mazliet kavē procesu, bet joprojām ir laiks. Ja valdību apstiprinās līdz novembra vidum, tad tas ir vairāk nekā pietiekami, lai iekļautos likumā noteiktajā termiņā,” atzīmēja Miķelsons.
Ietekmi uz vidi plānots pabeigt pēc sešiem mēnešiem. Platformu uzņēmums pasūtīs paralēli. „Tas būtu pietiekami, jo cauruļvadu sešu mēnešu laikā var uztaisīt. Līdz ar to ir vēl šī vasara un nākamā. Platforma tiek ražota citur un tā atnāk pēdējā brīdī,” stāstīja Miķelsons.
EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns uzsvēra, ka laika grafiks, cik ātri Skultē ir jāattīsta terminālis ir noteikts ar likumu: „Mēs no savas puses nobīdes laika grafikā pat nevēlamies dzirdēt no projektu attīstītājiem, jo to likumdevējs ir skaidri un gaiši norādījis laiku, līdz kuram šim terminālim ir jābūt gatavam. Mēs ļoti gaidām šos iesniegtos dokumentus no Skultes termināļa attīstītājiem, lai saprastu viņu gatavību projekta realizēšanā, kādus soļus šobrīd veic, kādā stadijā viņi ir un ko īsti sagaida no valsts. Tad, kad mēs šos dokumentus redzēsim, tad gatavosim ziņojumu Ministru kabinetam.”
Šaicāns atklāja, ka no termināļa attīstītāja vēlas iegūt informāciju par regulatīvo vidi: „No valdības puses mērķis ir, ka šis nacionālais terminālis strādā ekonomiski pamatoti un ņemot vērā, ka tam izmaksas ir zemākas nekā citiem reģionālajiem termināļiem, tad mēs redzam, ka tam ir jābūt kā vadošajam terminālim Baltijā. Bet, lai tas viss tiktu īstenots, tad ir jāsaprot, kāda ir regulatīvā vide, vai tā sader ar termināli un kā paši projekta attīstītāji uz to skatās. Ļoti gaidām jaunās valdības izveidošanos un tiklīdz šī informācija būs arī EM, tad būs daudz lielāka skaidrība un prasības no projektu attīstītāju puses. Tad mēs jauno valdību iepazīstināsim ar konkrēto aktuālo situāciju un kas ir tas, ko viņi sagaida no valsts puses. Tad politiķiem būs iespēja pieņemt galējus lēmumus.”
Miķelsons atklāja, ka patlaban tiek lēsts, ka LNG terminālis pie Skultes ostas varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, bet gala aprēķinu varēs veikt, kad būs pabeigti inženiertehniskie darbi un saņemti precīzi cenu piedāvājumi no piegādātājiem. Svārstības tiek lēstas 20% robežās.
KONTEKSTS:
Pašlaik Baltijā sašķidrinātās gāzes terminālis darbojas Lietuvā, Klaipēdā. Savukārt vēlāk rudenī, ap novembri, darbu paredzēts sākt vēl vienam terminālim Paldiskos, Igaunijā. Ar tā darbību sašķidrinātās gāzes sagādē lielas cerības saista arī Latvija, kas nolēmusi arī attīstīt savu LNG termināli. Saeima septembrī atbalstīja likumu, lai piešķirtu objektam nacionālo interešu statusu un atvieglotu tā izveidi.
Iepriekš izskanējis, ka Skultes projekta izmaksas lēšamas ap 120 miljoniem eiro par termināļa un gāzes cauruļvada izbūvei līdz Inčukalna krātuvei.
Uzņēmums "Skulte LNG Terminal" reģistrēts 2016. gadā. Šī uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Zināms, ka šā gada maijā 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādājās degvielas tirgotājs AS "Virši-A".
