Šī nav pirmā reize, kad telpā, kas viedā ciema projektā tapusi kā skujeniešu satikšanās un domu apmaiņas vieta, pulcējas vietējie cilvēki. Šoreiz satikšanās iemesls ir gatavošanās Zaubes savvaļas kulinārajam festivālam. Un pavisam drīz šī telpa jau kļuvusi par degustācijas zāli.
“Mēs bijām pat skuju saldējumu domājuši taisīt. Visādas idejas ir foršas. Bērzu sulas ar tiem kubiciņiem – sasaldētajiem egļu dzinumiem – ir vienkārši pasaka, labākais Rīgas restorāns kaut ko tādu nevar izdomāt,” stāsta “Elkas kalna saimniecības” saimniece Inese Stibe.
Viņai līdzi pat paprāvs grozs ar dažādām burciņām: “Piemēram, ir upeņu sīrups ar skuju sīrupu, ļoti veselīga manta. Te ir vīgriežu sīrups ar skuju sīrupu. Kā mūsu latvieši izsūtītie izdzīvoja, arī ēdot, dzerot skuju tēju no cingas izvairījās. Daudz C vitamīna, askorbīnskābe un hlorofils skujās.”
Uz galda degustācijai rindojas tējas, ievārījumi, sīrupi, kosmētikas līdzekļi. Un visam pamatā ir skujas.
Iecere par skujām un meža produktiem, kā stāsta Amatas novada pašvaldības projektu vadītāja un arī viedā ciema idejas iniciatore Zane Pīpkalēja, radusies, vispirms domājot par to, kā tad izcelt un apspēlēt sava pagasta nosaukumu, taču tam ir arī dziļāka filozofija. “Skujas kopumā ar visu bioekonomiku, kurā arī Eiropa grib, lai mēs virzāmies, skujas ir viens no tiem produktiem, kas paliek mežā un netiek izmantots,” skaidro Pīpkalēja.
Pamats tam, ka Skujenē varētu īstenot viedā ciema ideju, bija iedzīvotāju skaita sarukums, jo darba vietu jau īsti tur nav. Toties pagastā ir vairāki rosīgi uzņēmēji, arī cilvēki, kas ienākuši no Rīgas un veido savu uzņēmējdarbību. Tādēļ radās doma, ka tieši viņi varētu būt kā mentori, kas iekustinātu pārējos.
“Vislielākais prieks no šitā pasākuma man ir, ka es esmu iedvesmojusi. Mēs priecājamies par katru, kas mums pienāk no jauna klāt,” saka uzņēmēja, kvinoju audzētāja Signe Šlosberga.
Viņa ir viena no galvenajām šejieniešu urdītājām, ka vajag taču kaut ko darīt. “Cilvēkiem ir tā radošā izdoma, par ko mēs esam laimīgi. Šeit nav izejvielas nekādas atvestas no kaut kurienes, mēs izmantojam savus resursus, kas mums ir apkārt, kas aug - augi, čiekuri, skujas.
Un mēs uztaisām tik dažādus produktus, ka mēs paši reizēm esam pārsteigti,” stāsta Šlosberga.
“Ikreiz te ir arī vairāk cilvēki, kuri pavelkas līdzi, ka ir daži trakie. Ir forši, ka ir pasaules pieredze, ir Rīgas, ir citu pilsētu pieredze. Un ar to tu esi šeit un spēj to ieraudzīt svaigām acīm, un pavilkt, un sajūsmināt vietējos, kuri te jau dzīvo sen. Viņi, iespējams, vairs neuztver to bagātību, viņi to uztver pašsaprotami.”
“Skujeniešiem vajag cilvēku, kas pavelk, jo mēs esam kūtri, mums vajag, kas mums to gaisu pamaisa. Un tad jau mēs kaut kādus brīnumus varam izdarīt, mēs esam darītāji, mēs neesam domātāji, teiksim tā.”
Sestdien, 13. jūlijā, piedaloties Zaubes savvaļas kulinārajā festivālā, varēs vērtēt rezultātu.
“Mēģināsim Zaubes savvaļas kulinārajā festivālā ar Skujenes stendu startēt. Tad jau redzēs: ja tā ideja aizies pa skuju taku, tad tā arī aizies. Bet šobrīd mēs esam apņēmīgi. Tas festivāls ir iespēja pamēģināt, un mēs ļoti ceram, ka būs arī kādi veiksmes stāsti.”
Kā vērtē Līva Grāpe, viss rāda, ka vajadzētu izdoties: “Es domāju, ka mums tā Laima stāvēs blakus pie visa, jo arī Laimas simbols ir skujiņa. Un tā skujiņa, šis simbols jānes plašāk. Un es domāju, ka mums ir visi instrumenti, lai mēs to veiksmīgi izdarītu.”
Skujeniešu gatavotie produkti tagad ir arī vietējā veikalā izveidotajā stendā, kas arī bija viena no ierosmēm, lai rosinātu cilvēkus kļūt aktīvākiem un meklēt savas uzņēmējdarbības idejas. Un varbūt arī kāds no jaunajiem produktiem, kas būs baudāms Zaubes festivālā, kļūs par sākumu kādam biznesam.