Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Ventspils augstskolas rektori Gitu Rēvaldi.

Rīta Panorāma

Nenosargātie bērni

Pelna naudu ar bioloģisko saimniekošanu

Skrundas zemnieki pierāda - ar «zaļu» saimniekošanu var nopelnīt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Skrundas ZS "Valti" saimnieki Valtenbergu ģimene jau daudzus gadus saimnieko bioloģiski - tas nozīmē, ka, audzējot graudus, kartupeļus un lopus, netiek izmantoti nekādi pesticīdi un minerālmēsli. Saimnieki ir pierādījuši, ka ar videi draudzīgu saimniekošanu ir iespējams nopelnīt.

Vanda un Rihards Valtenbergi savā saimniecībā audzē liellopus, zivis, cūkas, vistas, kartupeļus un nodarbojas ar biškopību un graudkopību. Tā ir bioloģiskā saimniecība, kas nozīmē, ka tur netiek izmantotas ķimikālijas. Šādam saimniekošanas veidam Valtenbergi pievērsušies 90.gados, kad oficiāli Latvijā bioloģiskās saimniecības statusu vēl nemaz nevarēja iegūt.

"Audzējām mārrutkus. Vienu gadu atbraucam ravēt un mūsu mārrutku lauks pilns ar spradžiem. No lapām palikušas tikai stīgas, bizness iet bojā un skaidrs, ka pēc nedēļas braucam ar ķīmiju, lai miglotu savus mārrutkus. Ieraudzījām, ka tur ir pilns ar mārītēm un roka necēlās miglot. Nolēmām, štrunts ar biznesu, izlaidīsim vienu gadu, ražas nebūs un nākamgad būs. Tikmēr mārītes pašas tika galā, daba mums atspēlējas," stāsta ZS "Valti" saimniece.

Savukārt saimnieks atzīst, ka dažādās nozares, ar kurām saimniecība nodarbojas, ir tiešā veidā saistītas viena ar otru. Lopi ganībās sagatavo nākamajiem gadiem lielisku augsni zemei, kur audzēt graudaugus. Pareizi saimniekojot, laukā neaug nezāles un augiem nav nepieciešams gāzt virsū ķimikālijas.

Viņš ar lepnumu demonstrē bioloģiski apsaimniekotu tritikāles lauku, kurā graudaugi gadu gaitā ir "iemācīti", ka tiem klāt neviens nepienesīs pesticīdus un minerālmēslus.

"Pateicoties lopiem, pateicoties bioloģiskās saimniekošanas veidam, tā ir tāda, kāda ir - nav sakritusi. Braucot garām konvencionālajiem laukiem, redzam, ka pie šīs vasaras apstākļiem – lietus un vēja – ir sagāzušies lauki. Bet šeit, gandrīz 10 hektāru platībā nav neviens sagāzies," stāsta Rihards Valtenbergs.

Abi saimnieki 90. gados sāka ar 11 hektāriem zemes, tagad viņu saimniecība aizņem jau 600 hektāru.

"Galvenais faktors ir tas, ka neslimos bērni. Mēs aiz sevis atstāsim tīru zemi. Ar bioloģisko saimniekošanu mēs uzlabojam zemes auglību. Konvencionāli strādājot, tā noplicinās. Tad, kad tas notiek, jāliek atkal klāt. Tas ir burvju aplis, kurā arvien sliktāk paliek," tā spriež ZS "Valti" saimnieks.

Valtenbergi uzskata, ka Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par bioloģiskās saimniekošanas lielvalsti, un tos vajadzētu izmantot, nevis censties attīstīt konvencionālo saimniekošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti