«Skonto Prefab» ved dzelzsbetonu uz Zviedriju caur Latvijas tirdzniecības vārtiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

"Skonto Prefab" ir saliekamu dzelsbetona sienu ražotājs, dibināts 2002. gadā un bāzēts 8 hektārus plašā ražotnē Salaspilī. Taču tur mēs šobrīd neatrodamies. Dzelzsbetons varbūt ir ļoti noderīgs, taču tas nav poētiskākais materiāls - būtu grūti uzrakstīt "Odu dzelzsbetonam" vai uzgleznot lielisku ainavu, pilnu ar dzelzsbetona daļām, pat ja tā tiktu iedzīvināta ar tērauda stiprinājumiem un līmētiem masīvkoka paneļiem.

Ceļā ar Latvijas eksporta uzņēmumiem

Šis raksts ir daļa no sērijas par vairākiem no Latvijas panākumiem bagātākajiem un inovatīvākajiem eksporta uzņēmumiem. LSM angļu portāla galvenais redaktors Maiks Koljers apmeklē uzņēmumus visā Latvijā, klausoties par vietām, kas šiem uzņēmumiem ir svarīgas. Rakstu sērija top kopā ar "Red Jackets" organizāciju, kas atbalsta Latvijas vadošos eksporta uzņēmumus. 

Taču nekas neraisa asociācijas (vai simbolizē eksportu) tik tieši kā stāvgrūdām pilns kuģis ceļā uz horizontu. Tas Daugavā notiek kādus pēdējos tūkstots gadus, un rīdzinieki bieži vien dodas uz Mangaļsalas molu, kas iestiepjas pāris pirmajos simts Baltijas jūras metros, lai vērotu kuģus iebraucam un dodamies prom no ostas. 

"Vēl labu laiku pirms es sāku strādāt "Skonto Prefab", es braucu uz šejieni ar riteni vai nācu ar kājām, lai gūtu iedvesmu un atelpu," stāsta Mārtiņš Ķeņgis, kompānijas izpilddirektors.

"Taču vienmēr varēja pamanīt, ka pa šejieni nāk daudzi kravas kuģi un prāmji. Kontrastiem pilna vieta, jo šeit ir pārīši, kas iznākuši romantiskā pastaigāt, zvejnieki, riteņbraucēji un cilvēki, kas meklē mieru; un tajā pat laikā var redzēt arī termināļus, celtņus, rūpnīcas un kuģus, kas liecina par intensīvām ekonomiskām aktivitātēm."

"Viss mūsu saražotais tiek vests uz Stokholmu ar parastajiem prāmjiem, tāpēc katru dienu var redzēt, kā desmit, divdesmit kravas mašīnas ar mūsu produktiem pamet Latviju pa šiem jūras vārtiem. Un, protams, dažas arī atgriežas. Šie patiešām ir vārti, kas ved no Latvijas un uz šo valsti."

Būdams vien 33 gadus vecs, Ķeņģis ir pie stūres uzņēmumam, kura apgrozījums 2017. gadā bija 35 miljoni. Taču laikā, kad viņš pievienojās kompānijai, tās nākotne ne tuvu nebija skaidra.

"Uzņēmums tika dibināts 2002.gadā, sākotnēji vien lai ražotu slodzi nesošus dzelzsbetona produktus vietējam tirgum. Kad 2008. gadā sākās ekonomiskā krīze, uzņēmums gandrīz bankrotēja, tāpēc tika pieņemts lēmums mēģināt pārdot Ziemeļvalstīm. Ar to nekas nesanāca, un firmai bija lieli zaudējumi, taču 2013.-2014.gadā tika piesaistīta jauna vadības komanda - mani ieskaitot, - lai meklētu jaunu virzienu," saka Ķeņģis. 

Lielais pagrieziena punkts nāca pēc lēmuma pārdot ne tikai produktus, bet arī pakalpojumus. 

"Mēs pārprofilējām sevi par būvfirmu, kas piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu attiecībā uz dzelzsbetona slodzi nesošiem elementiem - no dizaina līdz inženierijai, ražošanai, loģistikai un salikšanai. Otrā pusē, Zviedrijā, ir 70 salicēju komanda. Viens projekts var ilgt pat divus gadus, un no desmit kravas mašīnām - katru dienu, divus gadus no vietas - sanāk liela loģistikas operācija, tāpēc mums ir kravas mašīnas abos galos," saka Ķeņģis. 

Šī pieeja nostrādāja. "Skonto Prefab" noslēdza 2015. gadu ar 18 miljonu eiro apgrozījumu un nelieliem ienākumiem, kas nāca pēc gadiem ilgiem zaudējumiem. Lielākā daļa apgrozījuma tika radīta Zviedrijā. Līdz šim projekti ir bijuši no 1 miljona līdz 15 miljoniem vērti, un iekšējo inženieru skaits ir palielinājies no 5 līdz 30. Ķeņģis to aprakstot saka, ka viņi "pārdod zināšanas, ne tikai dzelzsbetona gabalus." 2018. gada apgrozījuma mērķis ir 50 miljoni eiro. 

"Mēs atradām to, kas mums nepieciešams, lai paliktu tirgū: mums jābūt elastīgiem, jāsaprot savi klienti, vienmēr jāsniedz tas, ko mēs apsolām. Mums jābūt uzticamiem un jāstrādā ar degsmi. Un, kas attiecas uz mūsu klientiem otrā Baltijas jūras pusē, mums bija jāpierāda, ka viņi var mums uzticēties. Dažkārt Latvijā neviens negrib uzņemties atbildību, kad rodas kāda problēma. Taču tagad mūsu loma kā uzņēmumam ir uzņemties atbildību par visu, ko mēs darām. Savā ziņā mēs esam pielāgojušies zviedru mentalitātei," saka Ķeņģis, un asais Baltijas vējš, kā arī maza, oranža bāka mums rāda, ka esam sasnieguši vietu, kur beidzas mols. 

Tiešais prāmja maršruts starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām ir ļoti svarīgs, padarot Stokholmu un tās apkārtni par ienesīgu tirgu. Taču, jo tālāk no prāmju termināļa, jo dārgāka smago dzelzsbetona produktu piegāde. Turpmāku izaugsmi sola jaunā vieglo, krustām līmēto masīvkoka paneļu produktu līnija, taču pat šādas inovācijas nešķiet nemaz tik jaunas, stāvot pie mazās bākas Mangaļsalas mola galā.

Citos laikos jaunākie produkti, kurus veda no šī punkta, bija ādas, koki, piķis un kaņepju virve. Tagad tās ir dzelzsbetona sienas un masīvkoka paneļi. Virs galvas, nolaizdamās Rīgas lidostā, spalgi trokšņo kāda lidmašīna. Taču prāmis dzenas Zviedrijas virzienā. Te vēl joprojām ir Latvijas vārit uz pārējo pasauli, un tādi tie paliks vēl ilgi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti