Šķeldas cenas ietekmē augs apkures tarifs Kuldīgā

Par 7% gaidāms apkures tarifa kāpums Kuldīgā. Uzņēmums SIA „Kuldīgas siltumtīkli” šobrīd ir iesniedzis pieprasījumu tarifa izmaiņām Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Sadārdzinājums saistāms arī ar šķeldas cenas pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Jaunais tarifs, visticamāk, stāsies spēkā gada nogalē, tikmēr uzņēmums jau gatavojas jaunajai apkures sezonai un veic šķeldas piegādātāju cenu aptauju. Šobrīd kokapstrādes un mežizstrādes jomā vērojamas būtiskas izmaiņas, kas skar arī šķeldas tirgu un cenas.

Šķeldas cenas ietekmē augs apkures tarifs KuldīgāInga Ozola

    Apkures izmaksas ietekmē elektrības cena, darba algas, katlu māju nolietojums, bet šoreiz tieši kurināmā cena, skaidro uzņēmuma „Kuldīgas siltumtīkli” valdes priekšsēdētājs Artis Roberts:

    ''Šobrīd esam iesnieguši tarifa projektu regulatorā. Palielinājuma apmērs gaidāms par 7%. Pamatā tas saistīts ar kurināmā izmaksu pieaugumu. Izmaksas pieauga pirms divām sezonām, kad bija ļoti slapja vasara, rudens, bija grūti mežos iebraukt. Palielinājās cena par 30% gan malkai, gan šķeldai, gan granulām.”

    Apkurei izmantots dārgs kurināmais, un gaidīts brīdis, kad šķeldas cenas kritīsies, skaidro uzņēmuma vadītājs. Kaut arī šogad viss liecina, ka šķeldas cena būs zemāka, tomēr tas ir nepietiekami, lai saglabātu iepriekšējo tarifu, kas ir 49,80 eiro par megavatstundu (MWh). Uzņēmums SIA “Kuldīgas siltumtīkli” regulatoram ir iesniedzis siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu projektu Kuldīgas novadam, kur gala tarifs noteikts 53,29 eiro/MWh.

    Šķeldas cenu nosaka gan globālais tirgus, gan eksporta iespējas caur ostu, gan tuvāko kaimiņu lietuviešu šķeldas tirgus - kopumā šobrīd nozarē valdot liels juceklis un jāspēj reaģēt uz pārmaiņām.

    Uzņēmums SIA „Palleteries” no Kuldīgas, kas galvenokārt piegādā palešu dēlīšus Āzijas tirgum, no ražošanas atlikumiem sācis ražot arī šķeldu. Pieredzējušais uzņēmuma vadītājs Edijs Ošs norāda, ka, ieviešot videi draudzīgu kurināmo, šķeldas pieprasījums Eiropā ir strauji audzis.

    „Kas izraisa svārstības - ir meža šķelda un globālais patēriņš. Ja ziema ir silta, tad patēriņš samazinās. Piemēram, iepriekšējā sezonā cenu svārstības bija katastrofālas, tas nebija Latvijā, bet gan Lietuvā, kur cenas pieauga līdz 40%. Latvijā cenas jau pirms sezonas tiek fiksētas. Cenu Lietuvā nosaka birža un pērk pēc fakta. Lietuva bija zaudētāja šajā situācijā, savukārt mēs šo iespēju izmantojām un 90% produkcijas gāja uz Lietuvu,” skaidro Ošs.

    Kuldīgas siltumapgādes uzņēmuma vadītājs Artis Roberts runā arī par citiem notikumiem Eiropā, kas būtiski ietekmē mežizstrādes un kokapstrādes nozares:

    „Eiropā ir kokmateriālu krīze. Vācijā un Francijā izplatījušās slimības, kukaiņi. Cērt lielos daudzumos mežus, mums nav, kur kokmateriālus eksportēt. Valda neskaidrība, kā būs.”

    Šobrīd šķeldas cena Latvijā ir ievērojami augstāka.

    „Tirgū būtiski ienākusi šī koksne, jo zāģēšanā var izmanto ap 30%. Lielākā daļa aiziet uz kurināmo, līdz ar to kurināmā tirgus sabrucis. Mūsējie granulu ražotāji to neizjūt, jo ir fiksētās cenas uz vairākiem gadiem. Tagad mums šķelda maksā dārgāk - 11 eiro, tad Eiropā 5-7 eiro,” saka uzņēmējs Edijs Ošs un prognozē, ka šķeldas eksports caur ostu būtiski samazināsies. Šķeldas piegādātāju šobrīd Kuldīgā esot vairāk nekā reāli ir vajadzīgs.

    Gaidāms, ka līgumi uz nākamo sezonu tiks slēgti ar pieciem vai sešiem piegādātājiem. Reāli apkures izmaksas varētu pieaugt par 3,49 eiro/MWh.

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti