Uzņēmējdarbības uzsākšanas paātrināšanai plānā paredzēts nodrošināt uzņēmumu reģistrēšanu tikai tiešsaistē. Plānots samazināt SIA e-reģistrācijas izmaksas līdz 100 eiro (pašlaik 142 eiro).
Lai veicinātu ārzemju uzņēmēju piesaisti, 1.augustā plānots atvērt jaunu Uzņēmumu reģistra (UR) mājaslapu angļu valodā. Angliski tiks iztulkota EDS vietne, un tāpat tiks apsvērta iespēja ieviest Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultācijas angļu valodā, grāmatvedības vešanu angļu valodā un citā valūtā, izņemot nacionālo. Tāpat paredzēts UR mājaslapā izveidot meklētāju, kas ļauj pārbaudīt adresē reģistrētos uzņēmumus.
Būvniecībā paredz samazināt saskaņošanas procedūru skaitu no 12 līdz 1 un uz pusi - līdz 74 dienām - samazināt tam vajadzīgo dienu skaitu. Plānots pabeigt būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ieviešanu un nodrošināt visu dokumentu – atļauju, tehnisko noteikumu utt. – saskaņošanu un saņemšanu tikai caur BIS. Paredzēts arī noteikt atbildības definēšanu visām būvniecības procesā iesaistītajām pusēm, kā arī ieviest apdrošināšanu, kas stimulē būvniecības kvalitāti, pasargā pasūtītāju no nekvalitatīvas būvniecības zaudējumiem un nodrošina ātru kompensāciju izmaksu.
Tāpat ministrija grib ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem pagarināt līdz trim gadiem (pašlaik viens gads).
Saistībā ar nekustamajiem īpašumiem paredzēts uzlabot esošos e-pakalpojumus - atļaut nekustamā īpašuma reģistrāciju bez notāra starpniecības, izmantojot drošu e-parakstu; atteikties no īpašumtiesību apliecinošu dokumentu pieprasīšanas valsts un pašvaldību iestādēs. Plāno arī pilnveidot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas darbu, lai tā automātiski ziņotu uzņēmumiem par izmaiņām, saistītām ar tiem piederošu nekustamo īpašumu.
Investoru tiesību aizsardzībai iecerētas izmaiņas SIA pamatkapitāla regulējumā ar mērķi sekmēt SIA komercdarbības formas izmantošanu holdinga kompāniju darbībai, kā arī projektu finansēšanas un investīciju piesaistes projektiem. Grib arī vienkāršot SIA reorganizāciju uz AS un ieviest normatīvo regulējumu, kas dod tiesības akciju sabiedrībām emitēt priekšrocību akcijas uz noteiktu termiņu.
Uzņēmējdarbības izbeigšanā iecerēts apkopot datus - t.sk. maksātnespējas procesu skaitu, ilgums un izmaksas; prasījumu atgūšanas apmēru kreditoriem; vidējo kreditoru skaitu maksātnespējas procesā - par maksātnespējas procesu efektivitāti komunikācijai ar uzņēmējiem un starptautiskajām organizācijām, piemēram, OECD vai Pasaules Banku, kā arī, iespējams, no šīs statistikas izveidot publisku datubāzi.
Grāmatvedībā un nodokļos tiks apspriesta 0% uzņēmumu ienākumu nodokļa likme reinvestētajai peļņai, līdzīgi kā tas jau ir Igaunijā.
Tiks apspriesta viena konta ieviešana nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē. Paredzēts arī novērst informācijas dublēšanos VID un Statistikas pārvaldei iesniedzamās deklarācijās.
Elektroenerģijas pieslēguma jomā līdz 1. jūlijam iecerēts nodrošināt portāla AS “Sadales tīkls” portāla «e-st» elektronisko dokumentu apriti, t.sk. pieteikuma un iesniegumu iesniegšanu, tehnisko noteikumu izsniegšanu, rēķina izsniegšanu un apmaksu.
Valsts pārvaldē turpinās ieviest “konsultē vispirms” principu - tas nozīmē, ka pirmreizēja administratīva pārkāpuma gadījumā tā vietā, lai sodītu uzņēmumu, tiek sniegtas konsultācijas normu ievērošanai.
Ministrija grib sakārtot arī uzņēmējdarbības portālu www.latvija.lv, iekļaujot tajā informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām licencēm un atļaujām un citām prasībām pēc „ceļa kartes” principa. Iecerēts arī turpināt ieviest valsts pārvaldē klusēšanas-piekrišanas principu (proti, gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav saņemta iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka atļauja uzņēmējam ir piešķirta.)
Plāns paredz arī līdz 2019. gadam ieviest 20 jaunus e-pakalpojumus. Tas, kādi tie būs, tiks apspriests ar uzņēmējiem šī gada laikā.
Plānots panākt, ka šī gada laikā no 13% uz 11% kritīsies administratīvajām procedūrām tērētais laiks.
Uzņēmējdarbības attīstības plāns tiek veidots katru gadu ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Plāns paredz, ka 2018. gadā Latvija ierindosies TOP20 Pasaules bankas “Doing Business” pētījumā (pašlaik 14. vieta) un TOP40 Globālās konkurētspējas indeksā (pašlaik 49. vieta).
