Skaitļi un fakti: Vietējais tūrisms Eiropā atkopsies pirmais

Eiropas tūrisma nozare šogad Covid-19 pandēmijas un ieviesto pārvietošanās ierobežojumu dēļ piedzīvos pamatīgu kritumu. Tomēr, kā jau vienmēr, katrā sliktumā ir arī savs labums, un šoreiz par ieguvējiem var kļūt līdz šim tik plaši nepazīstami ceļojumu galamērķi tuvākā apkaimē.

ĪSUMĀ:

  • Pašmāju tūrisms pēc Covid-19 krīzes atkopsies pirmais.
  • Eiropā atsāk robežu atvēršanu; Latvijā bija pirmais ceļošanas „anklāvs”.
  • Prognozē tūrismu uz kaimiņvalstīm.

Skaitļi un fakti: Vietējais tūrisms Eiropā atkopsies pirmaisInguna Ukenābele

Pandēmijas laikā ieviestie pārvietošanās ierobežojumi Eiropā pamazām tiek mīkstināti vai atcelti. Tomēr, visticamāk, nebūs tādas vienas dienas, kad Eiropā varēsim atgriezties pie vēl pirms dažiem mēnešiem ierastajiem ceļošanas paradumiem. Ierobežojumi Eiropas valstīs tiks atcelti dažādos laikos, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju katrā vietā, kā arī veidosies sava veida pārvietošanās „anklāvi” vai arī aviācijas „tilti” starp teritorijām, kur inficēšanās līmenis ir zemākais.

Pašmāju tūrisms atkopsies pirmais

Eiropas tūrisma valsts institūcijas apvienojošā Eiropas Tūrisma komisija savā šā gada pirmā ceturkšņa apskatā prognozē, ka tieši iekšzemes tūrisms atkopsies pirmais, jo pārvietošanās ierobežojumi Eiropas Savienības (ES) valstu iekšienē tiks atcelti agrāk nekā uz robežām.

Tā, ja kopumā šogad kritums ES tūrisma nozarē tiek prognozēts 30 - 40% apjomā, tad iekšzemes ceļojumu apjoms šogad varētu samazināties par aptuveni 20%.

Starptautiskie ceļojumi, un it īpaši tālie ceļojumi, pie kādreizējiem apjomiem atgriezīsies daudz lēnāk – iespējams, tikai 2023.gadā. Savukārt iekšzemes tūrisms 2019.gada apjomus Eiropā varētu sasniegt jau 2021. vai 2022.gadā.

Komisija arī veikusi aptauju, un virkne ES valstu jau domā par iekšzemes ceļojumu popularizēšanu, lai kaut daļēji varētu kompensēt starptautisko ceļojumu kritumu. Tomēr iepriekš nepieredzēts tūristu skaita samazinājums ir gaidāms ne tikai no ārzemēm.

Arī pašmāju ceļotāji šogad var būt daudz piesardzīgāki nekā agrāk, brīdina Eiropas Tūrisma komisija.

Viens iemesls ir saistīts ar joprojām esošajām bailēm par inficēšanās riskiem. Savukārt otrs ar ekonomisko situāciju, jo pandēmijas dēļ virkne cilvēku ir zaudējuši darbu vai ir samazinājušies viņu ienākumi. Arī tie, kuriem ir gan darbs, gan ienākumi var būt daudz bažīgāki par situāciju nākotnē.

Visdrīzāk ikvienas valsts tūrisma sektora atkopšanās gaita lielā mērā būs atkarīga no tā, cik strauji no krīzes atgūsies katra valsts individuāli.

Robežas sāk vērties

Pārvietošanās starp ES dalībvalstīm pilnībā neapstājās arī Covid-19 uzliesmojuma aktīvākajā fāzē, tomēr bija noteikta virkne ierobežojumu. Visbiežākā bija prasība iebraucējiem ievērot 14 dienu karantīnu, kas īsti nav savienojams ar tūrismu.

Baltijas valstis Eiropā bija pirmās, kuras izveidoja sava veida ceļojumiem brīvu „anklāvu”, nosakot, ka to iedzīvotāji no 15.maija brīvi, neievērojot karantīnu, var pārvietoties pāri robežām. Domājams, ka šādas „mazās Šengenas zonas” pirms pilnīgas robežu atvēršanas izmēģinās vēl virkne Eiropas valstu – šādi plāni ir Austrijai, Bulgārijai, Čehijai, Vācijai un vēl virknei ES dalībvalstu. Kādu laiku tiks vērots, kādu iespaidu uz epidemioloģisko situāciju atstāj šāda ceļošana kaimiņvalstu robežās. Ja jauni inficēšanās uzliesmojumi nesekos, robežas tiks atvērtas plašāk.

Igaunija un Horvātija kā pirmās maija beigās jau paziņoja par robežu atvēršanu bez papildus ierobežojumiem ne tikai tiešajām kaimiņvalstīm, bet vēl virknei Šengenas zonas valstu, kurās inficēšanās līmenis ir salīdzinoši zems.

Tomēr kā galvenais datums, kad ceļošanas ierobežojumi un prasības tiks samazināti būtiski, daudzās valstīs tiek saukts 15.jūnijs.

Tostarp Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis paziņojis, ka Grieķija tūrisma sezonu šogad atsāks 15.jūnijā, un tam būtu jākļūst par svarīgu stimulu tautsaimniecībai pēc koronavīrusa pandēmijas karantīnas režīma. Starptautiskos lidojumus Grieķijā gan plānots atsākt tikai 1.jūlijā. Eiropas lielākais tūrisma tirgus – Francija – ir piesardzīgāka. No 15.jūnija Francija plāno atvērt robežas ar Vāciju un Šveici. Nākamais biežāk piesauktais „brīvlaišanas” datums ir 1.jūlijs. Piemēram, no šī laika 14 dienu karantīna iebraucējiem vairs nebūs jāievēro Spānijā.

Kaimiņu būšana

Pašu zemes apceļošana vai viesošanās kaimiņvalstīs eiropiešiem nav nekas jauns. Ja vērtē datus par nakšņojumiem Eiropas tūrisma mītnēs, tad ir redzams, ka arī līdz šim vairāk nekā puse ir klienti no pašu valsts, bet ceturtdaļa ir ceļotāji no citām ES valstīm. Tāpat 85% eiropieši savus vasaras atvaļinājumus pavada ES robežās. Tādēļ doma, ka pašu zemes vai tuvējo kaimiņvalstu apceļošana var kļūt par sava veida glābšanas riņķi, kurš daudziem tūrisma industrijā ļaus vismaz noturēties virs ūdens līdz labākiem laikiem, ir pamatota.

Arī Latvijas lēmumu atvērt savas robežas sākumā ceļotājiem no Igaunijas un Lietuvas nav diktējusi tikai piesardzība. Pērn tieši Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji veidoja vairāk nekā pusi no ārvalstu ceļotāju skaita Latvijā.

 

Vienlaikus Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes locekle Ieva Lasmane vēl nesen vebinārā izteicās, ka ceļošana tikai Baltijas valstu ietvaros neizglābs Latvijas tūrisma nozari, jo ierasti Rīgā viesi no Igaunijas un Lietuvas veido vien apmēram 13 - 17%.

Problēma ar tik teritorijas ziņā nelielām valstīm, kādas ir Latvija, Igaunija un Lietuva, patiešām slēpjas tajā, ka tām ar automašīnu var izbraukt cauru dienas laikā,

un tādēļ ceļotāji no kaimiņvalstīm bieži nemaz neizmanto viesnīcu pakalpojumus. Tas pats attiecas uz pašmāju ceļotājiem, kuri visbiežāk dodas vienas dienas ekskursijās.

Tomēr, iespējams, ierobežojumi un piesardzība, kura ir pārvilkusi svītru daudziem tālāku ceļojumu plāniem šogad, veicinās to, ka labāk tiks iepazīta dzimtā zeme un tuvējās kaimiņvalstis. Piemēram, Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis pēc Zemgales tūrisma speciālistu tiešsaistes diskusijas stāstīja, ka liels tūristu pieplūdums jau ir redzams Rundāles pilī un franču dārzā, kur pakāpeniski palielinās arī Igaunijas un Lietuvas ceļotāju īpatsvars. Līdzīga aina vērojama Tērvetes dabas parkā, Pētera Upīša ceriņu dārzā un Kokneses Likteņdārzā, kas nu ir atvērti ekskursantiem. Visdrīzāk tā ir arī citviet.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti